Mīti un patiesība par olu lietošanu uzturā

Olas ir neatņemama daudzu cilvēku ikdienas uztura sastāvdaļa – tās ēdam gan brokastīs, gan pievienojam dažādiem ēdieniem. Taču joprojām nereti rodas jautājumi – vai ar olu lietošanu var pārspīlēt un cik daudz olu ieteicams ēst ikdienā? To vaicājām veselības centra “Vivendi” sertificētai uztura speciālistei Lailai Siliņai. Viņa uzsver – ola ir vērtīgs produkts, un lielākajai daļai cilvēku nav pamata no tās baidīties. „Galu galā, ola ir tas produkts, ko mēs nevaram apēst bezgalīgi daudz.”

Cik daudz olu drīkst ēst ikdienā?

Runājot par olu lietošanu uzturā ikdienā, uztura speciāliste stāsta, ka vesels cilvēks droši var ēst no divām līdz pat četrām olām dienā. „Runa ir par olām ar visiem dzeltenumiem. Olas baltumus pavisam noteikti var lietot daudz brīvāk un vairāk. Gadījumos, kad ir cukura diabēts vai nosliece uz to, ja ir traucēti holesterīna līmeņi asinīs un lielāks sirds un asinsvadu slimību risks, tad iesakām līdz septiņām olām nedēļā. Bet tas nav maz!”

Kāpēc olas ir vērtīgs produkts?

Kas tad olās ir vērtīgs? L. Siliņa uzsver – tas ir brīnišķīgs produkts. Olas satur ūdeni, tajās praktiski nav ogļhidrātu un cukuru, bet ir olbaltumvielas, kas ir ļoti svarīga uzturviela.

„Savā praksē redzu, ka cilvēki joprojām ēd par maz olbaltumvielu. Vienā lielā olā ir vidēji šeši grami olbaltumvielu. Olas dzeltenums satur taukus – ap pieciem gramiem uz vienu olu. No tiem tikai pusotrs grams ir piesātinātie tauki jeb tie, kurus mums vajadzētu ierobežot. Pārējie ir poli- un mono- nepiesātinātie tauki, kas mūsu holesterīna līmeni var palīdzēt regulēt tādā vēlamā virzienā.”

Papildus tam olas ir bagātas ar holīnu, kas atbalsta smadzeņu darbību un atmiņu, A, D un B grupas vitamīniem, selēnu, kā arī acīm tik svarīgajiem antioksidantiem – luteīnu un zeaksantīnu. Tāpēc olas ir lielisks veids, kā papildināt gan putras, gan citus ēdienus ar vērtīgām olbaltumvielām. „Droši iekļaujam olas savā uzturā. Gan ceptas, gan vārītas, omletēs, un atceramies, ka olu varam pievienot daudz kur. Piemēram, iesist savā brokastu putrā, papildinot to ar olbaltumvielām.”

Vai olas paaugstina holesterīna līmeni?

Uztura speciāliste uzsver, ka nu jau kādu laiku ir gāzts mīts, kas olu lietošanu uzturā saistīja ar holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.

„Tas holesterīns, kas ir olās, un vispār tas holesterīns, ko mēs uzņemam ar pārtiku, nav tas pats ļaunais holesterīns, kas riņķo mūsu asinsvados un var izgulsnēties, veidot dažādus asinsvadu nosprostojumus, trombus, un pēc tam rezultēties ar infarktu, insultu, palielinātu asinsspiedienu un tā tālāk. Lielāko daļu holesterīna mūsu organisms saražo pats, un tas gan ir sastīts ar to, ko mēs ēdam, bet tur vairāk skatāmies uz dažādiem pusfabrikātiem, konditorejas izstrādājumiem. Mēs skatāmies uz to, cik daudz kopumā uzņemam piesātinātos taukus, kas varētu būt no treknas gaļas, trekniem piena produktiem, un uz transtaukskābēm, kas parasti ir dažādos rūpnieciski ražotos produktos,” stāsta L. Siliņa.