Mūsdienu rehabilitācija palīdz atgūt dzīves kvalitāti

Lai atjaunotu cilvēka garīgās un fiziskās spējas pēc dažādām traumām, slimībām vai operācijām, neaizstājams palīgs ir medicīniskā rehabilitācija, kas ar dažādām metodēm palīdz mazināt sāpes, atgūt kustību amplitūdu, sniedz arī emocionālu atbalstu, palīdzot tikt galā ar veselības traucējumu izraisītām psiholoģiskām grūtībām.

Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Uljana Matvejeva atzīst, ka rehabilitācijas galvenais mērķis ir uzlabot cilvēka funkcionēšanu, raugoties uz pacientu kā uz veselumu, nevis vērtējot tikai konkrētu diagnozi. „Mēs skatāmies, kā viņš kustas, kā runā, kā jūtas un kā iederas sabiedrībā. Tāpēc mēs izveidojam rehabilitācijas mērķi katram cilvēkam individuāli, katrā reizē veidojot arī speciālistu komandu, lai to sasniegtu.”

Speciālistu komanda un individuāla pieeja

Rehabilitācijā būtiska loma ir fizioterapijai, kas fokusējas uz lielās motorikas attīstību, un ergoterapijai, kuras uzdevums ir veicināt pašaprūpes prasmes un integrāciju ikdienas aktivitātēs, piemēram, virtuvē vai brīvā laika nodarbēs. Komandā nereti darbojas arī audiologopēdi, kuri strādā pie runas attīstības, kā arī sociālie darbinieki, kuri sniedz praktisku informāciju par valsts garantijām un atbalsta mehānismiem invaliditātes gadījumā. Psiholoģisko atbalstu un kognitīvo spēju novērtēšanu nodrošina psihoterapeiti un smilšu spēļu terapeiti, palīdzot pacientam tikt galā ar slimības radīto emocionālo slogu.

Kanisterapija un reitterapija – dziedinošais kontakts ar dzīvnieku

Viens no interesantākajiem rehabilitācijas veidiem ir kanisterapija jeb darbs ar īpaši apmācītiem suņiem. Šī metode ir neaizvietojama gadījumos, kad nepieciešams mazināt pacienta trauksmi un radīt drošu, motivējošu vidi. „Dažreiz ir tā, ka cilvēks blakus sunim jūtas drošāk un var atvērties. Tad varam piesaistīt arī citus speciālistus, un šādā veidā mērķi sasniegt vieglāk.” Speciāliste stāsta, ka kanisterapija ir ļoti laba metode darbā ar bērniem, kam ir attīstības traucējumi vai autiskā spektra traucējumi.

Suņa klātbūtne nodarbību nepārvērš par pienākumu, bet gan par priecīgu notikumu, tādējādi veicinot vēlmi sadarboties un uzlabot sociālās prasmes. Šim darbam tiek izvēlēti un speciāli apmācīti miermīlīgi suņi, visbiežāk labradori vai zelta retrīveri, kuriem nav agresijas pazīmju.

Līdzās kanisterapijai augstu efektivitāti uzrāda reitterapija jeb ārstnieciskā jāšana ar zirgu. Šī metode ir zinātniski pierādīta kā īpaši noderīga pacientiem ar cerebrālo trieku, jo zirga ritmiskās trīsdimensiju kustības sēdus pozīcijā palīdz uzlabot līdzsvaru, koordināciju un stāju. Turklāt zirgs ir spēcīgs emocionālais motivators gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Mākslu terapijas – ceļš uz pašizpausmi

Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst mākslu terapijas, kas ietver mūzikas, vizuālās mākslas, drāmas, kā arī dejas un kustību terapiju. Šīs metodes ne tikai palīdz mazināt trauksmi un uzlabot pašsajūtu, bet arī veicina pašizpausmi un ceļ pacienta pašvērtējumu. „Mūzikas terapija tiek pielietota gadījumos, kad jāveicina, piemēram, runas attīstība cilvēkiem pēc insulta, arī bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Tajā izmanto mūzikas instrumentus, dziesmas. Vizuālās mākslas terapijas laikā cilvēki glezno vai veido. Deju un kustību terapija palīdz gūt pārliecību par saviem spēkiem, uzlabojas gan sociālās prasmes, gan integrācija sabiedrībā. Drāmas terapiju arī var noteikt cilvēkiem, kam ir sliktākas saskarsmes prasmes. Mēs katram varam piemeklēt to terapijas veidu, kas viņu uzrunā, jo tas ir efektīvāk un ir liela cerība sasniegt rehabilitācijas mērķi,” skaidro U. Matvejeva, piebilstot, ka nereti pacienti rehabilitācijas laikā atklāj sev jaunus hobijus, ko turpina arī pēc atgriešanās mājās, tādējādi ilgtermiņā uzturot un attīstot savu funkcionālo stāvokli un dzīvesprieku.