Pavasara spēks pumpuros, sulās un zaļumos

Pavasarī, kad viss mostas, ir lieliska iespēja papildināt organisma rezerves ar vērtīgām dabas veltēm. Farmācijas doktore un ārstniecības augu pazinēja Vija Eniņa uzsver, ka tieši šajā gadalaikā īpaši aktuāla kļūst izpratne par to, ko daba mums piedāvā un kā to varam izmantot savas veselības labā.

Par pagājušās vasaras vēstuli jaunajai sezonai Vija Eniņa sauc pumpurus. Tie ir kā krātuvītes, kurās ir viss vajadzīgais, lai augs varētu turpināt augšanu, veidot lapas un ziedus. „Pumpuros ir enerģija, kas galvenokārt slēpjas cukuros, pamatā pumpuros ir polisaharīti. Drusciņ ir arī kāda olbaltumviela, vēl kādi enerģijas avoti, bet pamatā cukuri. Lai tos varētu pārvērst augam izmantojamā veidā, klāt ir arī vesela virkne dažādu citu savienojumu – mazliet vitamīni, kas vajadzīgi kā bioķīmisko reakciju stimulatori, arī minerālvielas. Tā visa tur ir ļoti maz, bet viss tādā ļoti koncentrētā un sabalansētā veidā. Tur nav nekā lieka, jo augs neko lieku neveido.”

Tiesa, lielākā daļa pumpuru nav garšīgi, un kā patīkamākos lietošanā var izcelt liepu un upeņu pumpurus. „Protams, var jau arī uzkost, sevišķi, ejot tādā pavasarīgā pastaigā pa tīru mežu, arī kādu citu, piemēram, priežu pumpuru. Ļoti veselīgi, ļoti labi dezinficējoši, sevišķi tad, kad ir visādas baktērijas un vīrusi, kas mums draud no visiem kaktiem. Vienīgi pēc priežu pumpuriem ir problēma, kā zobus notīrīt, jo pielīp sveķveida vielas. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vērtīgi un veselīgi ir apšu pumpuri. Pārāk garšīgi gan tie nebūs.”

V. Eniņa arī piemin fitoterapijas novirzienu – gemmoterapiju, kas ārstniecībā iesaka lietot no pumpuriem un citām jaunajām auga daļām gatavotus ekstraktus un tinktūras. Vienlaikus jāatceras, ka pumpuru vākšana ir iejaukšanās auga dzīves ciklā, tādēļ labāk izvēlēties tās auga daļas, kas spēj ātri atjaunoties – lapas, ziedus vai lakstus.

Mikrozaļumi un diedzējumi uz palodzes

Lieliska iespēja pavasarī tikt pie svaigiem zaļumiem, ir tos pašam izaudzēt mājās uz palodzes. Bez tradicionālajiem sīpollokiem, kas ir teju katrā mājās, uzturu var bagātināt arī ar diedzējumiem un mikrozaļumiem. „Diedzē parasti graudus vai sēklas. Kviešu graudus var diedzēt, tie labi un ātri dīgst, arī tīri labi garšo. Var diedzēt kressalātus, rukolu, redīsa sēklas, bet diedzējumi būs vairāk ne kā zaļumu piedeva, bet kā bioloģiski aktīvo vielu koncentrāts, jo tos ēd, kad zaļu lapu vēl nav, tikai dīgļsaknīte un mazs dīglītis. Tos parasti izmanto ziemas beigās, kad gaismas vēl ir par maz, lai uz palodzes kaut ko izdiedzētu līdz zaļumiem,” stāsta V. Eniņa.

Kad pavasara saules jau vairāk, laiks mikrozaļumiem, ko audzē līdz lapu stadijai un tad nogriež. „Tad jau tiešām ir šī zaļā hlorofila enerģija, kur iekšā būs askorbīnskābe jeb C vitamīns. Tas ir ļoti labs antioksidants, kas nepieciešams normālai šūnu augšanai un attīstībai.”

Mikrozaļumiem var audzēt redīsus, kressalātus, sinepes, Ķīnas pupiņas, zirņus, turklāt no zirņiem var iegūt pat vairākas ražas. Jāatceras, ka šos zaļumus noteikti nevajag apstrādāt termiski, bet pievienot ēdienam svaigus, lai nezaudētu aktīvās vielas, kas ir augā. Vēl svarīgs priekšnoteikums gan diedzējumiem, gan mikrozaļumiem neizmantot sēklas, kas paredzētas sēšanai dārzā, jo tās ir kodinātas jeb ķīmiski apstrādātas. Tāpat jāizvairās no linsēklu diedzēšanas vai to audzēšanas mikrozaļumos, jo dīgšanas procesā tajās veidojas toksiskas vielas.

Kā mājās steidzināt zaļumus

Vēl viena interesanta metode, kā ātri tikt pie zaļumiem, ir steidzināšana. „Piemēram, mazas bietītes, kas palikušas pagrabā un ar kurām īsti neko nevar iesākt. Saliekam kastītē ar zemi līdzīgi kā sīpolus, un izaugs mazas, smukas biešu lapiņas. Ļoti garšīgi un veselīgi! Var steidzināt pētersīļus, izrokot mazās, pārziemojušās saknītes no dārza, iestādīt podiņā, lai aug.”

Bērzu un kļavu sulas pavasara spēkam

Pavasara sezonas neatņemama sastāvdaļa ir arī bērzu un kļavu sulas. Lai gan zinātniski pamatotās informācijas par to sastāvu ir mazāk nekā tautas pieredzē, ir skaidrs, ka to vērtība slēpjas cukuros, kas sniedz tūlītēju enerģiju, arī minerālvielās – kālijā, kalcijā un magnijā un augšanas stimulatoros, kas var pozitīvi ietekmēt organisma imūnsistēmu. Lai saglabātu sulas vēlākam laikam, visefektīvākā metode ir to sasaldēšana nelielos trauciņos, kas ļauj saglabāt garšu gandrīz tādu pašu kā svaigām sulām. Tās var arī raudzēt, taču vislabāk, kamēr vien iespējams, baudīt sulas svaigā veidā, tādējādi izjūtot pavasara atnākšanu un gūstot dabas sniegto spēku.