Zobu veselība sākas ar fluorīdu, uzturu un savlaicīgu vizīti

Regulāri zobu higiēnista un zobārsta apmeklējumi, pareiza zobu tīrīšana un kopšana ikdienā, veselīgs uzturs – tie ir zobu veselības pamata priekšnoteikumi. Arī Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste Ilze Maldupa uzsver, ka ikdienas rūpēm par zobiem ir vislielākā nozīme, un zobu pasta ir kā “barība” zobiem. „Līdzīgi kā mēs paši gribam ēst trīs vai četras reizes dienā, tā mums arī zobiem vajag ko iedot. Zobu pastās ir minerālvielas, un vissvarīgākā ir fluorīds, it īpaši Latvijā, jo tā mums nav dabīgi dzeramajā ūdenī, līdz ar to pārtikā mums ir ļoti zems fluorīda līmenis. Tik, cik mēs uzņemsim ar zobu pastu, tik arī būs, tāpēc īpaši svarīgi ir zobus tīrīt vismaz divas reizes dienā.”

Kāpēc svarīgs fluorīda daudzums zobu pastā?

Izvēloties zobu pastu, ir svarīgi pievērst uzmanību tās sastāvam, īpaši fluorīda koncentrācijai, ko mēra ppm (parts per million). Lai līdzeklis būtu efektīvs, fluorīda koncentrācijai jābūt vismaz 1000 ppm, bet ieteicamā koncentrācija visām vecuma grupām Latvijā ir aptuveni 1400-1450 ppm. Zobu pasta bez fluorīda savā ziņā ir pielīdzināma zobu netīrīšanai, tāpēc vienmēr rūpīgi jāpēta uz iepakojuma norādītā informācija. Papildus ikdienas kopšanai nozīmīga loma ir higiēnista apmeklējumam vismaz divas reizes gadā, jo profesionāli līdzekļi ar augstāku fluorīda koncentrāciju ir nozīmīgi zobu veselības saglabāšanā.

Novēlota vēršanās pie zobārsta rada problēmas

Bērnu un jauniešu zobārstniecībā viena no galvenajām problēmām ir novēlota palīdzības meklēšana. Bieži vien bērni pie zobārsta nonāk tikai tad, kad zobi jau ir bojāti un rada sāpes, kas bērnam rada negatīvu pirmo pieredzi un bailes. „Piena zobos ļoti ātri no maza cauruma var aiziet līdz nervam un sāpošam vai iekaisušam zobam. Tas var būt pāris dienu jautājums. Vecāki pirms tam nav neko pamanījuši, un pēkšņi jau situācija ir nopietna,” atzīst zobārste. Viņa arī vērtē, ka pēdējo gadu laikā uzlabojušās iespējas saņemt akūto palīdzību, tomēr mērķis būtu redzēt bērnus vizītēs vēl pirms problēmu rašanās, lai veiktu agrīnu ārstēšanu.

Arī statistikas dati nekādā veidā neiepriecina – Latvijā vairāk nekā 90% bērnu ir saskārušies ar kariesu, kas, savukārt, ļauj izdarīt secinājumus par problēmām uzturā. „Kad nopērkam kaķīti vai sunīti, mēs ļoti sekojam tam, ko vetārsts ir pateicis. Mēs taču neiedomājamies dzīvniekiem iedot šokolādi vai saldu jogurtiņu. Diemžēl bērniem mēs to dodam. Arī bēbīšu pārtikā ir klāt cukurs, piemēram, putriņās, ko var dot jau no četru mēnešu vecuma. Tur ir tas sākums.”

Garās rindas apgrūtina savlaicīgu ārstēšanu

Izaicinājumu rada arī ierobežotā plānveida zobārstniecības palīdzības pieejamība valsts apmaksātajām vizītēm, kurās rindas bieži ir ļoti garas. Tas liek vecākiem vērsties pēc palīdzības tikai akūtos gadījumos, kad ārstēšana ir daudz sarežģītāka un nepatīkamāka. Turklāt mutes veselības problēmas ir cieši saistītas ar vispārējo organisma stāvokli. Bērns ar kariesu nākotnē ir pakļauts augstākam riskam saslimt ar diabētu, sirds un asinsvadu slimībām vai citām hroniskām kaitēm, kurām ir kopēji riska faktori – uzturs un vispārējā veselības pratība.

Pieaugušā un senioru vecumā šis “burvju loks” turpinās. Agrīni neārstētas mutes veselības problēmas kopā ar nepieciešamību lietot dažādus medikamentus, kuriem ir blakusparādības, vēl vairāk pasliktina situāciju. „Te ir jādomā par to, ka pieaugušam cilvēkam tomēr vajadzētu būt iespējai valstī saņemt kaut kādu minimālo palīdzību. Es domāju, ka ir iespējams sakārtot tā, lai pietiktu visiem, gan bērniem gan pieaugušajiem un senioriem,” vērtē ārste.

Latvijas saldie ēšanas paradumi kaitē zobiem

I. Maldupa arī norāda, ka kariesa izplatība, kas pie mums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir par trīs reizes augstāka, lielā mērā saistīta ar uzturu un mūsu kulinārajām tradīcijām, kurās dominē vēlme pēc saldāka ēdiena. “Mūsu starptautiskie studenti, īpaši tie, kuri atbrauc no Skandināvijas, saka – šeit neko nevar nopirkt, viss ir salds. Pat maize. Tāpat visi konservējumi, ko gatavojam ziemai, zaptes, sulas, visam tiek pielikts cukurs. To mēs neuztveram kā kaut ko kaitīgu, bet kā labu ēdienu.” Pat bērnu slimošanas laikā ir ierasts ārstēties ar saldiem sīrupiem vai dot bērniem saldinātus dzērienus.

Lai situāciju uzlabotu, nepieciešama gan lielāka izpratne par cukura ietekmi uz zobu veselību ikdienas uzturā, gan pārdomātāka pieeja valsts zobārstniecības sistēmas organizēšanā, nodrošinot pietiekamu speciālistu pieejamību un akcentējot profilakses nozīmi jau no agras bērnības.