Birzgales putnu saimniecības īpašniece: “Vieta joprojām atgādina zaudēto”

Šī vasara bija ne vien vēsa un lietaina, radot ārkārtēju situāciju lauksaimniecībā, bet arī neveiksmīga vairākām saimniecībām, kur atklāja Āfrikas cūku mēri. Turklāt šogad pirmo reizi Latvijā mājputnus skārusi arī augsti patogēnā putnu gripa. To konstatēja kādā Birzgales saimniecībā, kur nācās likvidēt gandrīz simts putnu. Kā šobrīd klājas saimniekiem, un vai jau ir noskaidroti iemesli, kā putnu gripa tur nokļuva? 

Birzgaliete Jolanta Daudze jau no bērnības dzīvo laukos un vienmēr ir bijusi liela putnu mīļotāja. Viņa daudziem ir pazīstama arī kā Birzgales lauku festivāla organizatore – pasākuma, kas izceļas ar unikālu iespēju iegādāties retu šķirņu putnus. Arī Jolantas saimniecībā bija gandrīz simts tādu putnu. Taču, kā viņa stāsta, pienāca piektdiena, 30. maijs – melnā diena, kad uzzināja, putnus nāksies likvidēt. Saimniecībā atklāja augsti patogēno putnu gripu.

Birzgales putnu saimniecības īpašniece Jolanta Daudze: “Bija tā, ka putni mira, nu, viņi tiešām mira. Mēs pasaucām PVD pilnā pārliecībā, ka viņi ir saindējušies, tās visas pazīmes, kas ir lasītas, izlasītas krustu šķērsu, tās bija saindēšanās pazīmes. Atbrauca PVD, paņēma nokauto putnu, aizveda uz BIOR. Un tad patiesībā piektdienā nāca ziņas jau no televīzijas, no avīzēm – mums ir apstiprināts. Es zvanu PVD saku – Kā? Ir? Tiešām ir apstiprināts? Viņi saka – nevar vēl būt, vēl analīzes gaidām. Bet publiskajā telpā jau skanēja. Piektdienā paziņoja, ka ir, un sestdienā no rīta viss tika nolikvidēts.”

Sākumā esot bijis ārkārtīgi grūti. Katru rītu saimniece mostoties vairs nedzirdēja putnu dziesmas, kas agrāk piepildīja saimniecību. Tagad, pēc trim mēnešiem, saimnieki pamazām pierod pie jaunās situācijas, tomēr vieta joprojām atgādina par zaudēto.

Birzgales putnu saimniecības īpašniece: “Tagad kaut kur pipari aug, kaut kur baklažāni, kaut kur tomāti. Viss lielais ābeļdārzs, tā kā bioloģiskajā saimniecībā bija tā, lai var putnus laist staigāties, tas ar tagad viss aug nebūtībā. Tāda nolemtības un pamestības sajūta šobrīd šajā pusē.”

Jolanta Daudze stāsta, ka putnkopība nekad nav bijusi viņas pamatnodarbošanās. Viņa audzēja dažādas putnu šķirnes, lai attīstītu un saglabātu retās šķirnes, kā arī tirgoja olas. Saimniece aprēķinājusi, ka tikai ieguldījumi putnos sasniedz apmēram divus ar pusi tūkstošus eiro. Viņa gan bija pieteikusies uz kompensāciju, taču to nesaņēma.

“Piedāvāts tika. Seši centi par olu. Divi eiro par vistu. Bet mēs nesaņēmām, jo iesniedzām piecas dienas par vēlu. [Kompensācija būtu] 202 eiro. Lai gan liekas, ka piecas dienas par vēlu iesniegts, bet tu tās piecas dienas vispār nedomā par kompensāciju, jo tev ir noteikums, tev jāiztīra, viss jāizdezinficē, lai noņemtu ierobežojumus visiem pārējiem, jo 10 kilometru rādiusā cilvēki nedrīkstēja tirgot olas. Iedomājieties, tepat kaimiņos kāds dzīvo, kuram tas ir galvenais. Loģiski, tu jau nedomā par kompensācijām, tu domā, lai ātrāk to pabeigtu, atbrauktu PVD, pieņemtu un noņemtu liegumu,” stāsta saimniece.

Birzgalē konstatētā augsti patogēnā putnu gripa mājputniem ir pirmais gadījums Latvijā. Līdz šim šī slimība bija atklāta tikai savvaļas putniem. Kā tā nonāca saimniecībā, pagaidām pastāv vairākas versijas, taču analīze joprojām turpinās. Tuvāko divu līdz trīs nedēļu laikā būs zināmi precīzi rezultāti.

“Rezultāts parādīs vīrusa izcelsmi. Vai tas ir no mūsu iepriekš jau konstatētā vīrusa savvaļas putnos, vai citās valstīs. Šis rezultāts parādīs, tā teikt, līdzīgi kā dzimtas koka noteikšanā, šī vīrusa ģenētisko līdzību ar citiem vīrusiem, kas ir konstatēti citās valstīs un varbūt pat pasaulē,” skaidro PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka.

Jolantas Daudzes saimniecībā pagaidām nav iespējams turēt jaunus putnus, jo vispirms jāveic atbilstošie drošības pasākumi. Saimniece gan atzīst, ka tas ir ļoti sarežģīti, piemēram, kūts ir veca, un to praktiski neiespējami pilnībā iztīrīt. Par to, vai jaunie putni varētu parādīties, vēl domā. Īpaši vēlme atgriezt putnus ir brīžos, kad viņa ierauga, ka citiem ir tādi paši putni kā viņai bija.

Birzgales putnu saimniecības īpašniece: “Tad gan, liekas, būtu gatava kaut tūlīt sākt. Bet tad atkal atbrauc mājās un skaties, un domā, ka sākt no nulles, tas arī nav lēts prieks. Jo tas nebija bizness viennozīmīgi, tas nebija tas, no kā mēs dzīvojām, tas bija hobijs. Man patika. Strādāju pa dienu ofisā. Atbrauc mājās vakarā, ej ar putniem, izrunājies ar viņiem. Lai cik tas muļķīgi skanētu, katru putnu pēc sejas pazinu. Tā tas bija tiešām. Un tie cālīši un viss.”

Vēl viena saimnieces iespēja ir ieviest saimniecībā citus dzīvniekus, piemēram, aitas. Taču par šo variantu viņa vēl arī domā. 

Par Pārtikas un veterinārā dienesta analīžu rezultātiem turpināsim ziņot.