HES radītās ūdens līmeņa svārstības Ogres upē atkal apdraud zivis

Kārtējo pavasari Ogres upē atkārtojas satraucoša aina – hidroelektrostacijas radītās straujās ūdens līmeņa svārstības apdraud zivis. Vides aktīvisti brīdina, ka īslaicīga ūdens nolaišana var kļūt liktenīga simtiem zivju, kamēr atbildīgās institūcijas pagaidām ilgtermiņa risinājumu nesaredz. 

Jau kārtējo gadu biedrības “Mēs zivīm” pārstāvis Ivars Dubra ar sašutumu vēro Ogres hidroelektrostacijas radīto postu. Atkārtota ūdens nolaišana, kā viņš uzsver, nopietni apdraud zivis, īpaši nārsta laikā. 

Biedrības “Mēs zivīm” pārstāvis Ivars Dubra: “Pašreiz te nav ūdens, to mēs redzam. Te tā nelielā caurplūdīte, tad, kad tā pavisam pārstāj, tad šajās lāmiņās saskrien rauda, visādas zivtiņas, starp akmeņiem ūdens aiziet un zivs paliek sausumā, respektīvi, viņa te mokās.”

Pagaidām gan nav novērotas bojā gājušas zivis, jo, kā uzsver biedrībā, šogad daudzas izsala bargās ziemas dēļ. Taču iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka laikā, kad zivis nārsto un ūdens līmenis tiek strauji pazemināts, tās masveidā iet bojā. 

Ivars Dubra: “Nebija tās caurplūdes, bija liels ūdens līmenis, viņas saskrēja iekšā, aizverās caurplūde un sanāca tas, ka viņas paliek. Te ar rokām varēja ķert, jo te dziļums ir tāds, ka viņām muguras varēja redzēt.”

Sazinoties ar Valsts vides dienestu par esošo situāciju, saņēmām atbildi, ka apsekošana ir veikta un šobrīd notiek izvērtēšana. Taču jau tagad var pateikt, ka upēs ūdens līmenis ir zems. 

Valsts vides dienests: “Jāņem vērā, ka šopavasar Latvijas upēs netipiski agri ir novērojams daļējs mazūdens periods, kas parasti raksturīgs vasaras mēnešiem.”

Tāpat dienests aicina, ja ir aizdomas par vides pārkāpumu, ziņot lietotnē “Vides SOS” vai sazināties pa e-pastu vai tālruni. Biedrībā “Mēs zivīm” uz to gan raugās skeptiski. 

Ivars Dubra: “Vienīgais starpība tāda, kad viņi atbrauc no Rīgas vai kaut kurienes, tikmēr līmenis ir pacēlies, viss ir labi. Viņi atbrauc un secina, ka problēmu jau nav, viss ir normas robežās. Bet tā pusstunda, stunda, kamēr viņi atbrauc, zivij ir liktenīga.”

Šādas situācijas novērojamas ne tikai pie Ogres hidroelektrostacijas. Arī Māris Olte, kuru nereti dēvē par zivju ministru, vairākkārt norādījis uz hidroelektrostaciju radīto postu zivīm. Taču, kā viņš uzsver, gadu no gada augstākās institūcijas risinājumu joprojām nav atradušas. 

Biologs Māris Olte: “Es jūtos pat ne kaut kāda seksuālā minoritāte, tajā vairāk ieklausās. Tas, ka tu pasaki, ka upe, kura ir zivju mājas, pēkšņi vienkārši nārsta laikā tiek uztaisīta sausa… Paskaties Facebook “Ogres krāces”, uztaisa tādas līmeņa svārstības, ka pat Lielaucē, tas ir desmitiem kilometru zemāk, ir redzamas, un viss ir kārtībā, viņiem tiek piedots. Un tu tā pavasarī bišķīt pačīksti, pavaimanā, un atkal aizmirstās. Vienīgais, es ceru – nāks vēlēšanas, varbūt tie, kas kaut ko solīs un gribēs mūsu balsis, noteiks, ka tagad viņi pie šī piestrādās.” 

Arī uzrunājot Zemkopības ministriju, tā atzīst, ka novēro, ka šādas iniciatīvas par mazo hidroelektrostaciju likvidēšanu parādās arvien vairāk un ar cerībām raugās nākotnē, ka staciju varētu nebūt.

Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu departamenta direktora vietniece Inese Bārtule: “Tas mums noteikti visiem būtu liels sapnis. Bet reāli, kā to izdarīt un kas to izdarīs, to šobrīd diemžēl neparedz neviens normatīvais regulējums.”

Zemkopības ministrija uzsver, ka šobrīd no savas puses varot tikai uzraudzīt sarakstu ar upēm, uz kurām nedrīkst būvēt hidroelektrostacijas. Savukārt uzrunātie vides pārstāvji saredz divus risinājumus – veidot zivju ceļus vai likvidēt hidroelektrostacijas.