Latvijā zeļ “platformu tūrisms”, viesnīcām – grūtības atgūt klientus

Latvijas tūrisma nozare pērn piedzīvojusi vērā ņemamu izaugsmi – tiešsaistes platformās, kā Booking un Airbnb, tūristi rezervējuši vairāk nekā divus miljonus nakšu. Tas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš un liecina par būtisku ceļošanas paradumu maiņu. Tomēr, kamēr “platformu tūrisms” zeļ, tradicionālais viesnīcu sektors joprojām cīnās par atgriešanos pirms-pandēmijas līmenī.

Aizvadītajā gadā tūristi Latvijas viesu mājās, apartamentos un brīvdienu namiņos caur digitālajām platformām rezervējuši 2 050 000 nakšu. Eksperti šo fenomenu dēvē par “platformu tūrismu”, kas pēdējo divu gadu laikā audzis par trešdaļu.

Lielāko daļu rezervāciju – 76% – veido ārvalstu viesi, tomēr arī vietējie ceļotāji šīs platformas izmanto arvien aktīvāk. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Vides statistikas departamenta direktora vietniece Dita Zemīte skaidro, ka šāds pieaugums skaidrojams ar ērtībām: “Tas ir liels atspēriens viesu piesaistē – mēs katrs, sēžot mājās pie televizora, varam izdomāt, kur un kā brauksim, un tajā momentā to arī nodrošināt. Vietējo viesu pieprasījums sāka strauji augt pandēmijas laikā un joprojām turpina palielināties.”

Lai gan tiešsaistes platformas ir nozīmīgs rīks ārvalstnieku piesaistei, nozares uzņēmēji sāk meklēt veidus, kā mazināt atkarību no globālajiem milžiem un stiprināt klientu lojalitāti.

Uzņēmums “Mājas Cēsīs”, kas ir daļa no Draugiem Group, šogad ieviesis savu tiešsaistes rezervācijas sistēmu. Uzņēmuma vadītājs Andis Malahovskis uzsver, ka tas darīts mērķtiecīgi: “Mēs gribam audzēt lojalitāti tieši latviešu vidū, lai viņi vairāk iedziļinātos mūsu stāstā. Tāpat svarīgi, lai tā nauda neaizietu globālajām platformām, kā Booking vai Airbnb, bet paliktu šeit, pie mūsu cilvēkiem.”

“Mājās Cēsīs” aizvadītajā sezonā viesojušies ceļotāji no visas pasaules – Austrālijas, Anglijas un Amerikas. Malahovskis novērojis, ka sezonalitāte dažādās vietās izpaužas atšķirīgi: “Vecpilsētā sezonalitāte ir jūtama vairāk, savukārt pie Žagarkalna dabas tuvums piesaista cilvēkus arī ziemā.”

Izteikta sezonalitāte saglabājas kā izaicinājums valstī kopumā – jūlijā un augustā tiek rezervēti 37% no kopējā gada nakšu apjoma. Piemēram, Limbažu novadā trīs vasaras mēneši nodrošina pat 75% no visa gada apgrozījuma.

Kamēr privāto apartamentu un brīvdienu māju sektors aug, tradicionālās viesnīcas saskaras ar grūtībām. Dati rāda, ka viesnīcās pavadīto nakšu skaits joprojām nav sasniedzis pirms-pandēmijas līmeni un saglabājas 2018. gada rādītāju robežās.

Dita Zemīte norāda uz vairākiem faktoriem: “Pirmkārt, tas ir lielais austrumu kaimiņš, no kura viesi pie mums vairs nenonāk. Otrkārt, arī no tādiem lieliem tirgiem kā Vācija apjoms ir samazinājies un līdzīgu apstākļu dēļ nav atgriezies iepriekšējā līmenī.”

Gaidot 2026. gada sezonu, nozares pārstāvji saglabā piesardzīgu optimismu. Tūristu plūsmu un rezervācijas galvenokārt ietekmē prognozējamie laikapstākļi, svētku dienu kalendārs un pat degvielas cenu svārstības, kas tieši ietekmē vietējo ceļotāju vēlmi doties izbraucienos.