Ķemeru parkā ziemā gājušas bojā desmitiem taurgovju

Aizvadītajā aukstajā ziemā Ķemeru Nacionālajā  parkā bija daudz kritušo dzīvnieku. Dzīvnieku aizstāvji lēš, ka bojā gājušas vairāk nekā četrdesmit tur mītošās taurgovis. Savukārt  Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs uzskata, ka bojā gājuši aptuveni 20% no tur dzīvojošajām vairāk nekā simts Taurgovīm un aptuveni simts Konik zirgiem, un iemesls neesot nepietiekams pārtikas daudzums. Kādi ir iemesli  dzīvnieku bojāejai  pašreiz vērtē  atbildīgās institūcijas, bet īstas  skaidrības nav arī par to, kādi noteikumi attiecas uz šo dzīvnieku aprūpi.

Sniegam nokūstot, Ķemeru Nacionālā parka Dunduru pļavās, kur jau kopš 2004. gada mīt taurgovis un Konik zirgi, pavēries drūms skats. Vietējie aktīvisti iemūžinājuši vairākus desmitus dzīvnieku līķu. Publiski redzamajā teritorijā dzīvnieku līķi nav redzami, tomēr jūras ērgļu riņķošana un sasaukšanās liecina, ka teritorijā tie atrodās.

Biedrības “Zirga daba” dibinātāja Iveta Dzērve: “Katru gadu es tā saprotu, ka nav daudz kritušo dzīvnieku, un jāņem vērā, ka pussavvaļā dzīvojošiem dzīvniekiem tas tā ir, un tā arī ir domāts. Jautājums jau ir par visām pārējām lietām, kas ir apkārt tiem kritušajiem. Jāskatās, vai tas ir dabisks process, vai tā ir kāda pārvaldības problēma.”

Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka ir tikai zemes iznomātājs, bet Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa, kura pārziņā atrodas šie dzīvnieki, stāsta, ka kritušos dzīvniekus liekot vienā vietā tālāk mežā, un tāds arī esot šī projekta mērķis, jo tie ir pārtikas avots citiem dzīvniekiem.

Andis Liepa stāsta: “Par kritušo dzīvnieku skaitu, tas, kas izskan publiskajā telpā, ir ārkārtīgi pārspīlēts. Šobrīd no kopīgā ganāmpulka – zirgiem, govīm – kopā 20%. Ja skatās pa savvaļas sugām, tas nav pārāk liels, normāls ziemas atbirums.”

LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, profesors Kaspars Kovaļenko: “Īpaši bargās ziemās pie maz barības dzīvnieku mirstība var sasniegt pat 30%. Protams, ja pārsniedz šo 30% robežu, tad uzskata, ka tā ir pārāk liela. Protams, tādas precīzas, skaidri zinātniskas informācijas par to, pie kuras robežlīnijas mēs pasakām, ka ir pārlieku liela savvaļas dzīvnieku mirstība, ir grūti novilkt.”

Kā skaidro fonda vadītājs, veterinārā palīdzība šiem dzīvniekiem netiekot sniegta, un to šeit nemaz neesot iespējamas izdarīt, bet siens zirgiem ziemā tiekot dots regulāri. Vietējos aktīvistus fonda vadītāja teiktais nav pārliecinājis, tāpēc tie vērsušies dažādās institūcijās. Dunduru pļavās mītošās taurgovis un zirgus apsekojis arī Pārtikas un veterinārais dienests.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga: “Tās ir plašas dabas teritorijas, kur mums ir arī novērojumi ar dronu, un tie vēl ir jāanalizē. Dzīvnieki ir apmierināti, barība ir pieejama. Neredz nekur, ka kāds mocītos vai nīkuļotu šobrīd.”

PVD šajā gadījumā gan tikai skatās, vai nav kāda bīstama infekcijas slimība, vai arī cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, jo Labturības noteikumi attiecas tikai uz lauksaimniecības dzīvniekiem. Savukārt savvaļas dzīvniekus sargā tikai Dzīvnieku aizsardzības likums.

Kā atzīst Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns profesors Kaspars Kovaļenko, šajā gadījumā novilkt robežu starp savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem neesot vienkārši: “Man šķiet, ka šajā gadījumā visracionālāk būtu viņus uzskatīt par savvaļas dzīvniekiem, un attiekties pret viņiem kā pret savvaļas dzīvniekiem. Labturības normas, ko mēs piemērojam mājdzīvniekiem, šajā gadījumā būtu neattiecināmas vai mazāk attiecināmas.”

Biedrības “Zirgu daba” dibinātāja Iveta Dzērve gan tam nepiekrīt, jo gan taurgovis, gan Konik zirgi ir tikai mēģinājums atjaunot savvaļas priekštečus: “Protams, cilvēks tur nevar iejaukties un uzpasēt tos dzīvniekus kā mājas govi, bet kaut kādai daļējai uzraudzībai ir jābūt, manā cilvēciskajā izpratnē, un cik es zinu, ka arī Polijā speciālajos dabas parkos viņi to dara. Tad mēs skatāmies, vai sals un ūdens trūkums nav tas kritiskais brīdis, kad cilvēkam vajag nopietni iejaukties.”

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka Latvijas un Eiropas Savienības  tiesību aktos nav paredzēts statuss “pussavvaļas dzīvnieks”. Vienlaikus lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veidi var būt dažādi, tostarp arī turēšana, kas pēc būtības pietuvināta  dzīvei dabiskā vidē. Nosacījumus, kas jāievēro dzīvnieku turētājiem, nosaka Zemkopības ministrijas normatīvie akti.

Valsts policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 20. nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”, savukārt Valsts prezidents lūdzis ģenerālprokuratūru veikt faktu pārbaudi, vai dzīvnieku bojāeja nav saistīta ar likumpārkāpumiem.