Gatavi palīdzēt, bet nav skaidrs, kā – Ogres novadā rosina veidot brīvprātīgo reģistru

Vētra Ogres novadā parādīja ne tikai to, cik svarīga ir individuāla gatavība krīzei, bet arī to, cik liels resurss ir pašu iedzīvotāju vēlme palīdzēt. Daudzi būtu gatavi iesaistīties, taču nav skaidrs, kur un kā šo palīdzību piedāvāt. Tāpēc biedrība rosina pašvaldībai veidot koordinētu brīvprātīgo reģistru un jau iepriekš izstrādāt sistēmu, kā krīzē iedzīvotājus iesaistīt.

Jau vairāk nekā divus gadus Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība māca iedzīvotājiem, kā rīkoties un sagatavoties krīzēm – sākot no evakuācijas un dezinformācijas atpazīšanas līdz tam, kā palīdzēt citiem. Šīm zināšanām bija īsts pārbaudījums – postošā vētra parādīja, ko nozīmē krīze dzīvē un cik svarīga tajā ir cilvēku gatavība iesaistīties un palīdzēt.

“Ja tagad mēs nāktu ar piedāvājumu – būs tajā mēnesī tāds un tāds kurss -, iespējams, ka atsaucība būtu lielāka, bet šim būtu jāiet tomēr caur pašvaldību. Pašvaldībai arī no savas puses būtu jāveicina iedzīvotāju gatavība, jo katrs vājais posms padara mūs visus vājākus. Mums ir jāspēj sadarboties, jābūt katram pašam gatavam, mums ir jābūt gatavai kaimiņu būšanai kopienā, jābūt labai saiknei ar pašvaldību, jo citādāk, to mēs labi redzējām — vienkārši nekas nestrādā,” saka Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības pārstāve Elīna Grīnhofa.

Tāpēc biedrība pašvaldībai iesniegusi konkrētus priekšlikumus novada gatavības stiprināšanai – tostarp izveidot koordinētu brīvprātīgo reģistru. Tas ļautu krīzes situācijā ātrāk apzināt cilvēkus, kuri gatavi palīdzēt, un vietas, kur šī palīdzība nepieciešama.

Elīna Grīnhofa: “Pašvaldības līmenī, protams, ka nekāda sadarbība ar brīvprātīgajiem līdz šim nav izveidota. Mēs kā biedrība rosinājām, ka būtu jāveido pirms krīzes vai miera laikā brīvprātīgo reģistrs, lai pašvaldības zina – mums te ir situācija, mums vajag palīdzību. Un skaidrs, ka pašvaldībai vajag palīdzību, jo viņi nevar paši saviem spēkiem visur izbraukāt. Mums vajag apzināt, piemēram, šajā apkāmē visas mājsaimniecības, vai viņiem kaut kas netrūkst. Un to, es domāju, ar lielāko prieku brīvprātīgie uzņemtos sev pieejamā laikā.”

Biedrībā uzsver – svarīgi, lai brīvprātīgo darbs būtu koordinēts un neradītu papildu riskus.

“Pretējā gadījumā var būt pretējs efekts. Ja brīvprātīgie var iet darīt lietas, kur viņi paši var apdraudēt sevi, viņi var iet darīt lietas, kas var principā traucēt dienestiem darīt savu darbu. Šim būtu jābūt vadītam procesam, un tā sistēma ir jāuzbūvē tagad. Un es ceru, ka pēc šīs vētras pieredzes varbūt pašvaldība ieklausīsies mūsu nosūtītajos priekšlikumos. Šis būtu izdarāms, un to var darīt kopā gan ar aktīvajām kopienām, gan ar biedrībām, gan ar iedzīvotāju padomēm, kas ir arī brīnišķīgs resurss un apkārtnes labbūtībā un drošībā ieinteresēta sabiedrība,” pauž Elīna Grīnhofa.

Daļai Ogres novada iedzīvotāju elektrības nebija vienu dienu, citi bez tās pavadīja pat piecas vai sešas dienas. Vētra izgaismoja ne tikai praktiskās vajadzības, bet arī to, cik svarīgs ir cilvēcīgais atbalsts.

Lielvārdiete Anita atzīst, ka nav dzirdējusi paziņojumus par nepieciešamību pēc brīvprātīgo palīdzības, jo radio neklausās. Tomēr, ja šāda vajadzība būtu, viņa būtu gatava iesaistīties un palīdzēt savu iespēju robežās. “Varētu kaut ko palīdzēt ar nešanu – tā cilvēciski palīdzēt,” saka Anita.

Arī ogrēniete Anete līdz šim nav dzirdējusi aicinājumus iesaistīties brīvprātīgajā palīdzībā. Viņa atzīst, ka konkrētu ideju, kā varētu palīdzēt, šobrīd nav, taču, ja būtu kāds piedāvājums, izvērtētu savas iespējas iesaistīties. “Ja tas būtu kāds kaimiņš vai vēl kāds apkārt mums, kuram nepieciešama palīdzība, es palīdzētu,” saka Anete.

Pēc vētras cilvēki palīdzēja cits citam, taču šāda iesaiste lielā mērā notika spontāni, to rāda biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” un Latvijas Lauku foruma aptaujas dati, kurā piedalījās 418 aktīvi kopienu un NVO pārstāvji.

Biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare: “57% no aktīvajiem cilvēkiem, kas aizpildīja, neredzēja nekādus pašvaldības aicinājumus iesaistīties, palīdzēt citiem. Protams, tas ir tāds vispārējs formulējums. Katrā ziņā mēs saprotam, ka cilvēku, kas gribēja palīdzēt, bija vairāk nekā pašvaldību koordinācija. Nebija neviena laba piemēra, kur pašvaldība mērķtiecīgi iesaistīja brīvprātīgos un tad nosūtīja uz kaut kurieni. Vairākas dienas vēlāk gan tā ir bijis.”

Aizvadītajā gadā Iekšlietu ministrija izstrādāja vadlīnijas, kas paredz arī brīvprātīgo resursu koordinatora darbu pašvaldībās. Šobrīd šos koordinatorus apmāca, un interese par šo iespēju ir liela.

Inese Vaivare: “Publika mums ir ļoti raiba, sākot no pašvaldību darbiniekiem līdz pat vienkārši aktīviem cilvēkiem, kam interese tēma. Mēs ar organizāciju palīdzību esam noklājuši visu Latviju, visas valsts pilsētas. No katra novada, no katras valstspilsētas ir vismaz pāris cilvēki, kas mācās. Mūsu ideja ir, ka šiem cilvēkiem būs gan zināšanu, gan praktisku rīku kopums.”

Biedrība uzsver – šādi pašvaldībām tiek dota iespēja sadarboties ar brīvprātīgajiem un kopīgi izstrādāt rīcības algoritmus, lai krīzes situācijā būtu skaidrs, kas un kā jādara.