Skolām iesaka pārskatīt mācību sākuma laiku

Līdz ar 1. septembri daudziem bērniem un vecākiem diena atkal sāksies agrāk. Vairākās skolās pirmā stunda ir jau pirms pulksten astoņiem, tāpēc arī rīts jāsāk krietni agrāk. Pēc tiesībsardzes un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aicinājuma izstrādātas vadlīnijas, kas iesaka mācības sākt vēlāk. Kāpēc šādas izmaiņas būtu nepieciešamas un ko par tām saka nozares pārstāvji? 

Jau pavisam drīz skolēniem sāksies jaunais mācību gads. Kādam skolas solā būs jābūt jau pulksten 7.30, citam – 8.00, bet vēl kādam tikai 8.40. Šobrīd nav noteikts vienots laiks, cikos būtu jāsākas mācībām. Tāpēc tiesībsardzei radies jautājums – kāpēc daļai skolēnu diena sākas tik agri? 

Tiesībsardze Karina Palkova: “Patiesībā mums Latvijā ir skolas, kuras sāk dažāda veida nodarbības, stundas pat agrāk par plkst. 8.00. 7.40, 7.30. Tajos reģionos, pilsētās ir bērni, kuriem ceļā uz skolu jāpavada nesamērīgi ilgs laiks. Bērns ceļas plkst. 6.00 no rīta, 6.30, 6.40. Ļoti atkarīgs no pašvaldības un reģiona. Un es uzdodu, manuprāt, ļoti loģisku jautājumu – kāpēc?”

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas miega speciālisti norāda, ka vēlāks skolas dienas sākums jauniešiem nāk par labu. To apliecina vairāki pētījumi. Tomēr speciāliste uzsver, ka rūpīgi jāizvērtē, cikos būtu optimālākais laiks. Piemēram, Lielbritānijas pieredze rāda, ka tas varētu būt pat krietni vēlāk. 

Marta Celmiņa, miega speciāliste: “Pirmajā gadā, pārceļot stundu sākumu uz plkst. 10.00, tika novērotas pozitīvas sekas – samazinājās kavējuma dienas, pieauga sekmes. Otrajā gadā šis efekts jau turpinājās, un skola jau nokļuva virs vidējā līmeņa sekmju ziņā un zem vidējā līmeņa kavējumu ziņā. Trešajā gadā, kad skolas sākumu pārcēla atkal uz plkst. 9.00 no rīta, parādījās negatīvas sekas, tātad jaunieši sāka vairāk kavēt un sekmes pasliktinājās.”

Diskusijas par vēlāku mācību sākumu bijušas plašas. Šobrīd tiesībsardze un Izglītības un zinātnes ministrija vienojušās par vadlīnijām, kas pirmo līdz sesto klašu skolēniem iesaka dienu sākt ne agrāk par plkst. 8.30, bet vecāko klašu skolēniem – ne agrāk par deviņiem. Pagaidām gan šīm vadlīnijām ir tikai rekomendējošs raksturs.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols: “Vienlaikus ir skaidrs, ka to procesu ietekmē bērnu vecāki, kuriem ir jādodas uz darbu. Viņu darba laiks pilnīgi noteikti sākas noteiktā laikā. Tātad, ja mēs mācības sāksim vēlāk, būs jāmeklē risinājumi, kā bērni var nokļūt līdz skolai. Tālāk tie ir pašvaldību pārvadājumi, kas ietekmē, kurā brīdī visus bērnus var atvest līdz skolai.”

Tiesībsardze gan uzsver, ka šajā jautājumā būtu jāņem vērā bērnu, nevis vecāku dienas ritms. 

Karina Palkova: “Tāpēc man ir arī liels lūgums, it īpaši reģionos, darba devējiem sanākt un padomāt, kā darba devēji var atbalstīt pašvaldību, skolas, ģimenes, jo mēs skaidri apzināmies – tiklīdz mums nav vesela bērna, ir jautājums – kas strādās nozarē? Tas jau tālāk saistīts ar ekonomiku.”

Vecāku organizācija ieceri mācības sākt vēlāk atbalsta, taču vienlaikus norāda – būtu jānodrošina iespēja bērnu skolā atstāt arī agrāk.

Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa: “Vienlaikus skolai ir jānodrošina, ja vecākiem darbs sākas plkst. 8.00, viņiem ir iespēja savu bērnu atstāt drošā vidē izglītības iestādē. Es gan redzu, ka arvien vairāk skolu stundas liek vēlāk. Un paldies viņiem.”

Tajā pašā laikā izskan arī vairāki pretargumenti. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā norāda, ka uz šo jautājumu nevarot raudzīties viennozīmīgi. 

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga: “Es teiktu, ka šis ir jāatstāj pašvaldību ziņā, jo ir arī gadījumi, ka, piemēram, bērni darbojas interešu izglītībā, sportā vai kultūrā, un daļa no viņiem ir apmierināti, jo paspēj tikt uz savu profesionālo ievirzes izglītību vai uz pulciņiem.”

Precīzāki dati par skolām, kas ņēmušas vērā šīs vadlīnijas, būs zināmi septembrī. Tiesībsardze gan norāda, ka Bauskas, Ķekavas un Liepājas pašvaldība jau pielāgojusi skolēnu transportu, lai mācības varētu sākties vēlāk. Tomēr par plašākām izmaiņām visā Latvijā pagaidām raugās skeptiski.