Latvijā joprojām ik gadu noslīkst nepiedodami daudz cilvēku. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pērn tie bija vairāk nekā simt cilvēku. Viens no veidiem, kā uzlabot prasmes uz ūdens, ir dažādas nodarbības. Viena no tādām aizvadīta Kuldīgas peldbaseinā. Tur savu varēšanu cilvēki pārbaudīja dažādās nestandarta situācijās, kā arī slīkstoša cilvēka glābšanā.
Mareks Veiss ir ugunsdzēsējs glābējs, arī B kategorijas sertificēts peldēšanas treneris. Ikdienā, redzot, cik ļoti cilvēkiem ir nepieciešamas prasmes uz ūdens, izveidojis arī uzņēmumu un ar projekta atbalstu iegādāti divi manekeni – viens 40, otrs 15 kilogramus smags. Tie palīdz saprast, kā ir šāda svara cilvēku izvilkt no ūdens.
Glābējs Kuldīgas peldbaseinā Agris Kesenfelds: “Cilvēks ir smags un ārā dabūt ir ļoti grūti. Tā no malas izskatās forši – iešūpo un izcel, bet tik viegli nav.”
Agris te, baseinā, ir glābējs, un atzīst, ka iemaņas jāuzlabo regulāri. Uz nodarbību atnākuši dažāda vecuma cilvēki ar dažādām peldētprasmēm. Uzdevumi bija vairāki, piemēram, cik tālu pats var nopeldēt vai nirt, kā mainās peldētprasmes, ja gadījies ūdenī iekrist ar visām drēbēm, cik tās ir liels traucēklis un kā ūdenī no tām atbrīvoties, vai arī kā slīkstošs cilvēks jātransportē uz krastu un kā pareizi viņam piepeldēt.
Arī kuldīdzniece Evija Miltoviča uzskata, ka šādas apmācības ir svarīgas: “It sevišķi, ja mēs ejam ar bērniem ikdienā paši peldēt. Ne jau vienmēr tās ir vietas, kur ir glābēji. Patiesībā peldēšana drēbēs bija daudz grūtāka, nekā iedomājos. Izvēlējos arī diezgan smagu džemperi, pat neiedomājos, ka tas tik ļoti žņaugs kaklu.”
“Es eju treniņos jau 7 gadus. Šādus uzdevumus mēs parasti nekad nedarām. Es domāju, varēs kaut ko jaunu iemācīties. Ar drēbēm bija diezgan grūti, bet ar manekeniem bija vēl grūtāk,” stāsta kuldīdznieks Gustavs Ansons.
Mareks Veiss atzīst, ka šādas nodarbības rīkos vēl, jo baseins ir droša vide, kur pārbaudīt savas prasmes un tās uzlabot. Pēc statistikas datiem Latvija joprojām Eiropā ir pirmajā vietā noslīkušo skaita ziņā.