Operetes žanru pēc valsts Rīgas operetes teātra slēgšanas mūsdienās turpina profesionāls nevalstisks muzikāls teātris. Pašreiz, iedvesmojoties no Imres Kalmāna operetes “Monmartras vijolīte”, top jaunais iestudējums eco-modes operete “Parīzes bohēma.” Tas būšot iestudējums, kurā apvienoti kukaiņu tēli, augstā mode un džeza aranžijas, kas ar skatītājiem runāšot laikmetīgā valodā.
Kā jau operetei pieklājas, “Parīzes bohēma” būs stāsts par mīlestību un sapņiem, tomēr tas noteikti nebūšot ierastais operetes žanrs. Stāsta iestudējuma režisore Sonora Vaice: “Es tieši gribēju izcelt tādu skatu no malas. Kā mēs paskatītos uz cilvēkiem ar kukaiņu acīm. Es esmu pārvērtusi, ka visas darbojošās personas ir kukaiņi ar viņu idejām par dzīvi, par to, ko viņi grib sasniegt. Par viņu mērķiem, kādā veidā viņi to grib sasniegt.”
ReTV foto
Sižeta filmēšanas laikā ir izveidotas visas tērpu skices, un iestudējuma varoņi pirmo reizi var iejusties savos tēlos un iemēģināt jau uzšūtos tērpus.
Jolanta Strikaite stāsta, būšot kukainītis zeltactiņa: “Šobrīd tas mūsu pamatuzdevums ir apgūt visu to materiālu kā cilvēkiem. Es tam vēl neesmu pieķērusies, bet kaut kādā brīdī es jau sāku papētīt vikipēdijā un internetā, kāda ir zeltactiņas misija uz šīs planētas. Es domāju, ka tēli apaugs un mēs noteikti atradīsim iespēju, kā tos attaisnot.”
Zigurds Neimanis izrādē būšot teātra direktors: “ – Kāds kukainītis tad iecerēts teātra direktoram?- Labi, tas lai paliek starp mums – mēslu vabole. Es domāju, pirmkārt, jau ļoti ambiciozi un arī riskanti, jo tik daudzām gaumēm izpatikt vienlaicīgi nav vienkārši, bet es ceru, ka būs labi.”
ReTV foto
Augstā mode šoreiz ir arī dramaturģijas daļa. Kostīms “Parīzes bohēmā” tiek veidots kā personāža turpinājums – vizuāls stāsts par viņa temperamentu, statusu, ievainojamību, spēku un pārvērtībām.
Skaidro kostīmu māksliniece Elīna Milta – Niedrāja: “ Protams, izejot no libreta, lai stāsts tiktu izstāstīts, tiktu parādīti vislabākie veidi raksturā caur šo kukaiņu prizmu, mēs pētījām to kukaini gan vizuāli, gan pēc būtības.”
Aktieri gan šeit nebūs burtiski pārvērsti kukaiņos, bet izrādē cilvēku pasaule savīsies ar kukaiņu valstību.
Džakomo Paridži un grāfa Rotšilda lomas atveidotājs Aivars Krancmanis ir pārliecināts, ka tēliem piesaistītā kukaiņu pasaule palīdzēs izrādei uzmirdzēt un nebūs apgrūtinājums arī aktieriem: “Es domāju, ka šajā koncepcijā palīdzēs. Es domāju, ka būs interesanti. Es atceros vēl no saviem operas laikiem, ka jebkurā jauniestudējumā, kurā es piedalījos, man tas likās pieņemami, ļoti labi.”
Operetes teātra izveidotāja, radošā direktore Agija Ozoliņa – Kozlovska bilst, ka kukaiņi ir Sonores Vaices ideja, bet tas nebūt nebūšot vienīgais jauninājums: “Mana koncepcija ir, ka mēs taisām džeza aranžijas visai mūzikai, un tā mūzika skanēs absolūti netipiski operetei, bet ļoti garšīgi. Vārdu sakot mūsu iestudējums runā laikmetīgā valodā. Mēs runāsim ar šodienas skatītāju.”
Neparastais uzvedums savu pirmizrādi piedzīvos oktobrī kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, bet pēc tam dosies arī uz Latvijas reģioniem.