Mākslīgais intelekts ir pieejams ikvienam, tostarp krāpniekiem, kuri jaunās tehnoloģijas izmanto, lai savas krāpniecības shēmas padarītu pārliecinošākas un grūtāk pamanāmas. Par izplatītākajiem mākslīgā intelekta krāpšanas veidiem un to, kā no tiem pasargāt sevi un savu naudu, stāsta “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Mākslīgais intelekts padara krāpšanu ticamāku
Viena no bīstamākajām mākslīgā intelekta izmantošanas formām ir dziļviltojuma jeb deepfake tehnoloģija, ar kuras palīdzību iespējams radīt reālistisku cilvēka balsi vai video. Tas krāpniekiem ļauj atdarināt cilvēka tuvinieku, kolēģi vai pat oficiālas iestādes pārstāvi.
Krāpniekiem var pietikt ar sociālajos medijos atrodamiem video vai balss fragmentiem, lai radītu pārliecinošu cilvēka digitālo kopiju.
Mākslīgais intelekts palīdz pilnveidot arī jau ierastās krāpšanas shēmas. Ģeneratīvos rīkus iespējams izmantot, lai sagatavotu tekstu un pārvērstu to reālistiskā balsī, imitējot cilvēka intonāciju un runas veidu. Arī pikšķerēšanas e-pastus vairs ne vienmēr iespējams atpazīt pēc valodas kļūdām un neloģiskām frāzēm, jo mākslīgais intelekts ļauj izveidot gramatiski precīzus un konkrētam adresātam pielāgotus ziņojumus.
Romantiskās krāpšanas jaunā seja
Romantiskā krāpšana iepazīšanās portālos un sociālajos tīklos nav jaunums, taču mākslīgais intelekts ļauj krāpniekiem vienlaikus uzturēt daudzas sarakstes, veidot emocionāli pielāgotus ziņojumus un sazināties dažādās valodās.
Saziņa parasti sākas ar strauju uzmanības izrādīšanu, agrīniem jūtu apliecinājumiem un kopīgas nākotnes plānošanu. Kad izveidojusies emocionālā saikne un iegūta uzticība, seko lūgums pēc finansiālas palīdzības. Visbiežāk tie ir stāsti par steidzamu medicīnisko palīdzību, aizturētiem sūtījumiem muitā, aviobiļešu iegādi vai citiem neatliekamiem izdevumiem.
No investīciju brokera līdz viltus platformai
Mākslīgais intelekts krāpniekiem palīdz padarīt pārliecinošāku arī investīciju krāpšanu, tostarp veidot ticamas viltus mājaslapas un investīciju platformas.
Krāpnieki mēdz uzdoties par finanšu brokeriem un pēc uzticības iegūšanas piedāvā iespēju investēt, visbiežāk kriptovalūtās. Cilvēkam var pat palīdzēt izveidot kontu, iegādāties kriptovalūtu un pārskaitīt to uz norādīto investīciju platformu. Taču platforma var būt viltota, bet tajā redzamā šķietamā peļņa – tikai apmāns.
Kā pasargāt sevi?
Krāpnieki bieži rada mākslīgu spiedienu un steigu, cerot, ka cilvēkam nebūs laika pārbaudīt informāciju. Tāpēc svarīgi nesteigties un kritiski izvērtēt situāciju.
Ikdienā ieteicams izmantot divpakāpju autentifikāciju un spēcīgas paroles, regulāri atjaunināt ierīču programmatūru un uzmanīgi izvērtēt sociālajos tīklos publicēto informāciju.
Mākslīgā intelekta radītie riski attiecas arī uz uzņēmumiem – krāpnieki var izmantot viltotas uzņēmumu vadītāju balsis, e-pastus vai maksājumu pieprasījumus, lai maldinātu darbiniekus un panāktu naudas pārskaitījumus.
Ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiess, visbiežāk tā arī ir. Savukārt, ja gadījies saskarties ar krāpniekiem, par to nekavējoties jāinformē sava banka un Valsts policija.