Vairāk nekā 40% Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra apmeklējumu šovasar bija saistīti ar traumām. To vidū ir gan negadījumi ar velosipēdiem un skrejriteņiem rotaļu laukumu tuvumā, gan traumas, kas gūtas šūpolēs un citās rotaļu iekārtās. Lai mazinātu traumatisma riskus, Jelgavā pastiprināta āra rotaļu un aktīvās atpūtas laukumu uzraudzība. Īpaša uzmanība tiek pievērsta inventāra tehniskajam stāvoklim un drošībai, jo šīs vietas aktīvākie pilsētas iedzīvotāji izmanto visa gada garumā.
Jelgavā ir 29 āra aktivitāšu laukumi, no kuriem septiņi — aktīvās atpūtas laukumi jeb vingrošanas iekārtu kompleksi. Nazarijs, kurš mācās astotajā klasē, āra aktīvās atpūtas laukumus apmeklē jau kopš bērnības. Šo ieradumu viņam ieaudzinājusi ģimene. Tagad viņš kopā ar draugiem trenējas uz āra trenažieriem un izmanto svara stieņus.
Jelgavas un Rīgas iedzīvotājs Nazarijs Burgarts: “Ik pa laikam var gadīties, ka kāds savienojums nav pietiekami kvalitatīvs vai kāds no mehānismiem nav pienācīgi nostiprināts. Par šādiem gadījumiem pats neesmu nekur ziņojis. Taču, piemēram, ja mazs bērns, viens pats pastaigājoties vai nākot no skolas, mēģinātu pacelt kādu no iekārtām, tas varētu beigties ar nopietnu muguras traumu.”
Pirms laukumu nodošanas ekspluatācijā tos pārbauda neatkarīgs sertificēts eksperts, kurš izvērtē iekārtu atbilstību Ministru kabineta noteikumiem un Eiropas drošības standartiem. Pēc atklāšanas laukumos regulāri tiek veiktas vizuālās apskates, bet vismaz četras reizes gadā notiek padziļinātas pārbaudes, kuru laikā speciālisti vērtē traumu riskus, tostarp pirkstu un kāju iesprūšanas iespējas, kā arī seguma drošību. Līdz šim augstākā līmeņa jeb “A pakāpes” drošības riski Jelgavas āra aktivitāšu laukumos nav konstatēti.
Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” pārstāve Zane Cukura: “Mēs katru mēnesi sūtam. Mums ir līgums ar tiem, kas veic šīs pārbaudes. Viņi katru mēnesi izbrauc cauri visiem laukumiem, šo visu konstatē un uzreiz pielabo, ja, piemēram, kaut kas jāpieskrūvē. Piemēram, Uzvaras parks ir ļoti apmeklēts, un uzturēšana ir resursu ietilpīgāka. Tur pārbaudes notiek divreiz mēnesī, un uzturēšana ir daudz rūpīgāka, jo tur ir ļoti liela noslodze. Tas kā kurā laukumā. Piemēram, šeit, Pilssalas ielā, lai arī laukums ir salīdzinoši jauns — divus gadus šobrīd ir atvērts —, arī tā iekārtas ir svaigas un jaunas, un tie defekti neveidojas tik daudz.”
Neskatoties uz to, ka pie treniņu laukumiem izvietotas lietošanas instrukcijas, Nazarijs uzskata, ka ar to vien nepietiek. Viņš regulāri novērojis, ka daļa apmeklētāju iekārtas izmanto neatbilstoši. Tāpat jaunietis norāda, ka āra sporta laukumu aprīkojums ne vienmēr ir piemērots iesācējiem, jo cilvēkiem bez priekšzināšanām par fizisko slodzi var būt grūti izvēlēties sev atbilstošus vingrinājumus.
Jelgavas un Rīgas iedzīvotājs Nazarijs Burgarts: “Būtu lieliski, ja pilsēta izbūvētu šos vingrošanas laukumus, savienojot tos ar veloceliņiem, lai tas būtu tāpat kā Rīgā, kur cilvēki var nobraukt attiecīgo kilometrāžu, piestāt un pavingrot un tad turpināt savu ceļu pa savām darīšanām. Dotajā brīdī šie laukumi ir izveidoti un piemēroti tiem, kas ir fiziski spēcīgi, savukārt šis laukums ir piemērots tiem, kas atkopjas pēc operācijas, piemēram, lai nostātos uz kājām.”
Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” pārstāve Zane Cukura: “Tie ceļi ir ļoti dažādi, jo citreiz projekta ietvaros to taisa Attīstības un plānošanas departaments, iekļaujot kādā no projektiem, bet ir senāki jeb vecāki šie laukumi ar aktīvās atpūtas iekārtām, kas ir atsevišķi un speciāli ierīkotas.”
Pērn speciāli ierīkoto āra aktivitāšu laukumu uzturēšanai Jelgavā izlietoti teju 85 tūkstoši eiro. Apmeram trešdaļa no šīs summas novirzīta remontdarbiem un laukumu atjaunošanai. Pašvaldība aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un par pamanītiem bojājumiem nekavējoties ziņot Pašvaldības operatīvās informācijas centram, zvanot uz bezmaksas diennakts tālruni 8787.