VUGD nav vienota ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu reģistra

Oktobra sākumā Jelgavas novada Vītoliņu ciemā noslēdzās atklātās ūdenstilpes atjaunošanas un ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas izbūves darbi, kas īstenoti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu pārrobežu projektā “Flood response”. Tā ir jau ceturtā šogad pašvaldībā izveidotā kritiskās infrastruktūras vieta. Taču, cik kopumā šādu ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu ir Latvijas pašvaldībās, nav zināms, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests līdz šim šādu informāciju centralizēti nav apkopojis.

Vītoliņos, Kļavu ielā, tika atjaunota esošā ūdenstilpe, pielāgojot to ugunsdrošības prasībām. Tika izbūvētas divas ūdens ņemšanas akas un pievadcaurules, kā arī izveidots gandrīz 200 kvadrātmetru plašs laukums ugunsdzēsības tehnikas piekļuvei un manevrēšanai. Sakārtota arī apkārtējā teritorija, uzstādot jaunu žogu, ceļazīmes un informatīvās norādes. Atjaunotā ūdenstilpe turpmāk nodrošinās 432 kubikmetru lielu ūdens rezervi ugunsdzēsības vajadzībām. Būvdarbi noritējuši bez būtiskiem sarežģījumiem.

Zemgales Reģionālās televīzijas foto

Jelgavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (ZZS) Ingus Zālītis: “Mums no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ir apzinātas vietas, kur šādām būvēm būtu jābūt, un budžeta līdzekļu jeb projekta līdzekļu ietvaros mēs cenšamies to realizēt. Iedzīvotāji var būt mierīgāki, jo Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ja kaut kāda nepieciešamība būs, spēj operatīvi reaģēt, ciema centrā paņemot šo ūdeni kādiem glābšanas darbiem.”

Šis ir jau ceturtais šogad Jelgavas novadā izbūvētais kritiskās infrastruktūras objekts ārkārtas situāciju reaģēšanas spēju stiprināšanai. Atklātās ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas šogad labiekārtotas arī Salgales, Vilces un Vircavas pagastā. Vienlaikus pašvaldība jau sākusi darbu pie kritiskās infrastruktūras attīstības plānošanas 2027. gadam, gatavojot priekšlikumus nākamā gada budžetam. Taču, cik aktīvi ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas tiek izbūvētas citās Latvijas pašvaldībās un cik šādu objektu kopumā valstī ir, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pateikt nevar. Dienestā skaidro, ka sadarbība ar pašvaldībām šajā jomā notiek lokāli un centralizēta uzskaite par šādām vietām valstī netiek veikta.

Zemgales Reģionālās televīzijas foto

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Latgales reģionā Irita Slavinska: “Mums nav apkopota vienota informācija par visām atklātajām ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām Latvijā, tādēļ nevaram precīzi pateikt, cik plaši tās tiek izbūvētas un kurās pašvaldībās tas notiek visaktīvāk. Šobrīd nav arī izveidots vienots reģistrs, kurā šādas vietas būtu apkopotas valsts mērogā.

Vienlaikus katra VUGD struktūrvienība savā atbildības teritorijā regulāri seko līdzi situācijai, apseko ūdens ņemšanas vietas un pārliecinās, ka tām ir nodrošināta brīva piekļuve un nepieciešamības gadījumā iespējams paņemt ūdeni ugunsgrēka dzēšanai.”

Tomēr dienestā uzsver, ka ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas ir būtiska kritiskās infrastruktūras daļa. Pietiekami ūdens krājumi un to pieejamība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai un savlaicīgai ugunsgrēku dzēšanai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Latgales reģionā Irita Slavinska: “Ja apdzīvotā vietā nav centralizētas ūdensapgādes sistēmas, būtiska nozīme ir atklātajām ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām, kas ir atbilstoši ierīkotas un pieejamas ugunsdzēsējiem. Tās ļauj operatīvi nodrošināt ūdens padevi ugunsgrēka dzēšanai, īpaši situācijās, kad nepieciešams liels ūdens daudzums vai dzēšanas darbi ieilgst.”

Vītoliņu ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas izbūve izmaksāja nepilnus 53 tūkstošus eiro. Lielākā daļa jeb 80 procenti finansējuma tika nodrošināta no Eiropas Savienības pārrobežu projekta līdzekļiem, savukārt atlikušo daļu sedza valsts budžeta dotācija un Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums.