Apkures sezona sākas ar cenu kāpumu un kurināmā trūkumu

Rudens Latvijā kļūst arvien vēsāks, un daudzviet apkures sezona jau ir sākusies. Taču līdz ar temperatūras pazemināšanos pieaug arī iedzīvotāju bažas par apkures izmaksām un kurināmā pieejamību. Daļa mājsaimniecību ziemai ir sagatavojušās laikus, savukārt citi saskaras ar augstākām cenām, piegādes kavēšanos un nepieciešamību ierobežot ikdienas tēriņus.

Vidzemē gaisa temperatūra naktīs jau noslīdējusi zem nulles, tādēļ jautājums par mājokļu apsildīšanu kļūst arvien aktuālāks. Aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka gatavība ziemai ir atšķirīga – vieniem kurināmais sagādāts vairākiem gadiem, bet citiem tā iegāde sagādā grūtības.

Grostonas iedzīvotājs Dainis stāsta, ka par malkas trūkumu pagaidām nav jāuztraucas, jo tās krājumi sagādāti trim gadiem. Savukārt Madonas iedzīvotāja Anete atzīst, ka apkure jau ir pieslēgta un mājoklī ir silti – naktīs pat pārāk silti.

Ne visās daudzdzīvokļu mājās par apkures sezonas sākšanu izdevies vienoties tik vienkārši. Madoniete Ilma novērojusi, ka tieši vecākā gadagājuma iedzīvotāji bijuši gatavi apkuri pieslēgt agrāk, savukārt jaunākie kaimiņi tam nav piekrituši.

Privātmāju īpašniekiem aktuāls ir ne tikai kurināmā cenu pieaugums, bet arī tā pieejamība. Tukuma iedzīvotājs Gunārs stāsta, ka viņa mājsaimniecībai sagādāta gan malka, gan briketes. Tomēr brikešu piegāde bijusi jāgaida aptuveni mēnesi. Turklāt to cena, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi no 260 līdz 320 eiro.

Vēl sarežģītāku situāciju raksturo Siguldas iedzīvotāja Linda, kura norāda uz grūtībām iegādāties apkures granulas. “Man liekas, ka latvieši, kuriem ir apkures katli ar granulām, šobrīd ir nostādīti ļoti neērtā situācijā, jo tās vienkārši nevar nopirkt. Mums pat bija izrakstīts rēķins, bet pēdējā brīdī pateica, ka granulu tomēr nav,” stāsta Linda.

Pieaugošās dzīves izmaksas īpaši satrauc iedzīvotājus ar nelieliem ienākumiem. Daļai senioru apkures rēķinu apmaksa bez tuvinieku atbalsta būtu gandrīz neiespējama. Salaspils iedzīvotāja Janīna atzīst, ka viņai palīdz dēls, kurš dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. “Man būs vienkāršāk, jo dēls dzīvo Amerikā un palīdz ar naudiņu,” stāsta Janīna. Viņa neslēpj, ka bez šī atbalsta iztikt būtu grūti, jo pensija ir tikai 360 eiro mēnesī.

Arī cita Salaspils iedzīvotāja Valentīna uzsver ģimenes atbalsta nozīmi. Pēc dēla nāves viņa dzīvo kopā ar vedeklu un mazmeitu, un kopīgi mājsaimniecībai izdodas tikt galā ar izdevumiem.

Savukārt Evija atzīst, ka apkures izmaksu dēļ nāksies pārskatīt ikdienas tēriņus. “Būs no kaut kā mazliet jāatsakās. Mazāk apmeklēsim pasākumus, retāk brauksim ekskursijās, mazāk pirksim skaistumlietas,” viņa stāsta.

Arvien lielāku nepieciešamību pēc atbalsta novēro arī labdarības organizācija Ziedot.lv. Tās vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka lūgumi palīdzēt iegādāties malku un briketes tiek saņemti jau kopš vasaras. Īpaši bieži palīdzību meklē seniori.

“Mēs zinām, ka cenas kāpj debesīs. Ja cilvēka vienīgais ienākums ir pensija un tā nepieaug atbilstoši brikešu cenām, tad no kaut kā ir jāatsakās. Parasti tas ir apģērbs vai apkure,” skaidro Dimanta.

Viņa uzsver, ka kopējās dzīves izmaksas ir ievērojami pieaugušas, pat ja atsevišķu pārtikas produktu cenas ir samazinājušās. “Lai arī no politiķiem dzirdam, ka produkti it kā kļuvuši lētāki, kopējais vajadzību grozs izmaksā daudz vairāk nekā pirms gada. Līdz ar degvielas cenu pieaugumu sadārdzinās arī citi pakalpojumi,” norāda Ziedot.lv vadītāja.

Dimanta prognozē, ka rudenī un ziemā pieaugs to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešama pašvaldību vai labdarības organizāciju palīdzība. Vienlaikus viņa cer, ka sarežģītā ekonomiskā situācija būtiski nemazinās sabiedrības vēlmi ziedot. Par to liecina arī 2008. gada finanšu krīzes pieredze — grūtos laikos cilvēki nereti ziedojuši pat aktīvāk, lai gan atbalsta summas bijušas mazākas.

Līdz ar apkures sezonas sākumu daudzām Latvijas mājsaimniecībām galvenais izaicinājums būs ne tikai nodrošināt siltumu, bet arī sabalansēt apkures izdevumus ar pārējām ikdienas vajadzībām.