Lauku iedzīvotāji visā Eiropā aktīvi pauž viedokli par finansējuma pārdali pēc 2027. gada, aizstāvot lauku videi paredzēto finansējumu. Šī atbalsta apvienošana ar citiem avotiem Latvijā varētu mazināt pašu audzētās pārtikas izmaksu, investīciju iespējas un LEADER atbalstu, kas lauku vidē ir būtiski ikdienai un civilās aizsardzības nodrošināšanai.
Biedrības “Lauku attīstības partnerība” padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine – Volnianko norāda: “Tuvojoties 2027. gadam, kad visā Eiropā, arī Latvijā kā Eiropas savienības dalībvalstī ļoti būtiski var mainīties publiskā finansējuma pieejamības principi, mēs esam bažīgi.
Bažīgums par to, ka lielo pārmaiņu laikā kaut kas ļoti vērtīgs un efektīvs, kā piemēram LEADER īstenošanas veids lauku reģionos, var tikt izjaukts. Īpaši šobrīd aktuālo jautājumu, civilās aizsardzības, risināšanā.”
Bet Siguldas novadā LEADER atbalsts jau šobrīd veicina arī civilās aizsardzības stiprināšanu, nodrošinot resursus, kas nepieciešami iedzīvotāju drošībai un novada gatavībai ārkārtas situācijām. Piemērs – Krimuldas brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri ar LEADER programmas atbalstu ir saņēmuši jaunu apģērbu un aprīkojumu. Biedrības valdes priekšsēdētājs Gatis Dzērve- Tāluts stāsta: “Esam ieguvuši jaunus tērpus un ne tikai – arī aprīkojumu mašīnai. Pirms tam mums bija jau lietoti tērpi un jaunos vajadzēja jau ļoti sen. Tā ir primāri svarīga drošības lieta katram glābējam. Tas galvenokārt ir par mūsu pašu drošību domājot.”
Krimuldas Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrības valdes priekšsēdētājs arī uzsver, ka projekta īstenotās vērtības apziņa nāk tikai ar laiku, īpaši tad, kad reālās situācijās kļūst skaidrs, cik vajadzīgs ir jaunais tērps. “Man likās ārkārtīgi neiespējami tas viss mazai biedrībai. Bet tad, kad sāk darīt un izdara, tad saproti, ka šis ir ļoti vajadzīgs. Katram cilvēkam, katrai biedrībai, mazai komandai, kas var paši sev un arī līdzcilvēkiem palīdzēt! Ja šāda projekta iespējas nebūs kādā pārskatāmā nākotnē, tas iedos lielu robu mazām organizācijām, kas var un grib darīt! Ja ir jāprasa šis pats atbalsts no valsts vai pašvaldības, tad tas viss šķiet daudz sarežģītāk, salīdzinājumā ar ceļu, ko mēs esam izgājuši,” tā Gatis Dzērve – Tāluts.
LEADER Siguldas novadā aktīvi atbalsta arī mūsu sabiedrības nākamo paaudzi, potenciālos uzņēmējus un nodokļu maksātājus valsts budžetam. 2025.gadā ar LEADER atbalstu biedrība ‘Concordia’ ir organizējusi jauniešu iniciatīvas, veicinot viņu apzinātas izvēles kā nākotnes sabiedrības veidotājiem. Biedrības “Concordia” projektu vadītāja Ina Stupele dalās pieredzē par īstenoto projektu: “Uzņēmēju biedrība uzsāka iniciatīvu, lai iepazīstinātu jauniešus ar karjeras un darba iespējām mūsu novadā. Mēs bieži redzam, ka jauniešiem pietrūkst informācijas par novadā strādājošiem uzņēmumiem. Kopā četrās aktivitātēs – ekskursijās jauniešiem bija iespējas iepazīt četru nozaru uzņēmumus – kokapstrādes, pārtikas ražošanas, medicīnas un veselības joma. Viens no mūsu galvenajiem mērķiem bija lauzt stereotipus par kokapstrādes nozari un mums tas izdevās! Jaunieši bija pārsteigti, cik mūsdienīgi apstākļi ir kokapstrādes nozarē.”
Aicinājums stiprināt jauniešu nākotnes plānus un novada attīstību ir arī zemnieku saimniecībā “Zutiņi”. Saimniece Santa Meļķe pauž: “Esmu dzirdējusi, ka ar 2027. gadu šis finansējums tik pārvirzīts un pieteikšanās vairs nebūs tik vienkārša. Ja ir iespēja kādu aicināt un lūgt tomēr atstāt iepriekšējo kārtību, man šķiet, šis ir tas īstais brīdis. Ņemot vērā mūsu pieredzi, tad tieši reģioniem, kas nav Rīga, lielās pilsētas, LEADER dod ļoti lielu iespēju augt un piesaistīt arī jauniešus. Lai arī jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja īstenot savus sapņus šeit, mūsu zemē, lai nav jādodas tālāk meklēt laimi citās zemēs.”
Par LEADER īstenošanas vēsturisko nozīmi arī norāda Biedrības “Lauku attīstības partnerība” padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine – Volnianko: “No Latvijas iestāšanās ES dalībvalstu lokā, LEADER ir bijis kopējās lauksaimniecības politikas plāna (KLP) daļa. Un ļoti efektīvi pildīja savas funkcijas. KLP uzraugošās institūcijas, LR Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, ir izveidojušas vairāk kā 20 gadu praktisku pieredzi LEADER īstenošanās ar vietējo rīcības grupu (VRG), nevalstisku organizāciju, starpniecību. LEADER Latvijā tiek īstenots, balstoties uz katra novada, pagasta iedzīvotāju, uzņēmuma, nevalstiskā sektora pārstāvja izvirzītajām vajadzībām.
Vajadzību apkopošanu īsteno VRG, vēlāk nodrošinot LEADER finansējuma apguves iespējas ar projektu konkursu starpniecību Latvijas lauku novados/pagastos.
Kā vienas no izmaiņām pēc 2027.gada ir iespējamība LEADER finansējuma turpmāku apsaimniekošanu nodot ar lauku teritoriju/lauksaimniecību nesaistītām valsts institūcijām, apvienojot LEADER finansējumu ar kādu no citu nozaru attīstību veicinošām aktivitātēm.
Apvienojot finansējumus un nojaucot robežas, un pārkāpjot to būtisko sabiedrības iezīmēto vajadzību, mēs varam ļoti daudz zaudēt! Līdz ar to, mēs kā rīcības grupa ceram un esam aktīvi, lai paustu savu viedokli par to, ka mēs ļoti vērīgi sekosim līdzi 2026. gada Saeimas vēlēšanām un centīsimies iepazīties ar solījumiem un atrast vai mūsu politiķi ir sadzirdējuši to, ka lauku iedzīvotājiem kopējās lauksaimniecības politikas plāns un LEADER aktivitātes šajā plānā ir ļoti vajadzīgas.”
Paēdis, strādājošs un izglītots kopienas dalībnieks ir spēcīgs atbalsts valstij, īpaši krīzes situācijās. LEADER atbalstītie uzņēmumi un sabiedrības iniciatīvas, stiprina ne tikai sabiedrību, bet arī valsts un pašvaldību budžetu. Siguldas novada LEADER rīcības grupa aicina saglabāt lauku attīstībai paredzēto finansējumu kopējā lauksaimniecības plānā, tostarp LEADER programmas īstenošanas iniciatīvu vismaz esošajā apjomā un formā.