Skandinot mūzikas instrumentus un turot rokās plakātus, ceturtdien pie Limbažu novada pašvaldības ēkas pulcējās aptuveni 30 cilvēku, lai protestētu pret plānoto profesionālās ievirzes izglītības iestāžu reorganizāciju. Neskatoties uz iedzīvotāju iebildumiem, domes deputāti ar balsu vairākumu lēma par divu spēcīgu mākslas un mūzikas izglītības centru izveidi novadā.
Pie pašvaldības ēkas sanākušie piketētāji skandēja saukļus, pieprasot saglabāt direktoru amatus katrā skolā un aicinot vietējo varu pirms tik nozīmīgu lēmumu pieņemšanas uzsākt reālu dialogu ar iedzīvotājiem. Piketētāja Laura Tiesnese uzsvēra, ka skola nav iedomājama bez tās vadītāja, norādot, ka bez direktora tā kļūst tikai par telpu, kurā bērni nevar saņemt to pilnvērtīgo izglītības pieredzi, ko sniedz vadības klātesamība.
Līdzīgu viedokli pauda arī citi protestētāji. Mārcis Majors vērsa uzmanību uz Latvijas vispārējo praksi, kas liecinot – apvienojot iestādes, reģionu attālākās vietas pakāpeniski zaudē izglītības kvalitāti. Savukārt Salacgrīvas Mūzikas un mākslas skolu vecāku padomes pārstāvis Oskars Smudis notiekošo nodēvēja par mehānisku mēģinājumu salauzt sekmīgi strādājošu mehānismu, prognozējot, ka bez vadītāja uz vietas iestāžu līmenis kritīsies.
ReTV foto
Domes sēdē tika iesniegti vairāk nekā 1800 iedzīvotāju paraksti pret, viņuprāt, sasteigto reformu. Vecāku padomes priekšsēdētāja Liene Some Tiesnese pauda nožēlu, ka pašvaldība bez iepriekšējām sarunām ar vietējo kopienu tik strauji virzījusi lēmumu par visu skolu apvienošanu, kas skar iedzīvotājiem personīgi svarīgas vērtības un viņu bērnus.
Sākotnēji pašvaldība plānoja visas novada mūzikas un mākslas skolas apvienot vienā iestādē, cerot ietaupīt aptuveni 130 tūkstošus eiro gadā. Tomēr, reaģējot uz protestiem, domes priekšsēdētāja Sigita Upmale prezentēja “divu skolu modeli”. Tas paredz apvienot Salacgrīvas Mūzikas, Salacgrīvas Mākslas un Staiceles Jāņa Zirņa skolas vienā iestādē, bet Limbažu un Alojas skolas – otrā, tādējādi izveidojot divus spēcīgus izglītības centrus.
Skaidrojot reformas nepieciešamību, Sigita Upmale norādīja uz demogrāfiskajām tendencēm un vajadzību pēc pārmaiņām, jo bērnu skaits novadā samazinās. Viņa uzsvēra, ka esošais modelis ir pašvaldībai par plašu un līdzšinējā sistēmā nav pietiekami vērtēta programmu īstenošanas kvalitāte un efektivitāte. Mērķis esot novirzīt vairāk līdzekļu tieši mācību procesam, nevis administrēšanai.
Tikmēr opozīcijas deputāts Dagnis Straubergs (LRA) kritizēja reformas tempu, nodēvējot divu nedēļu laikā sagatavotu reorganizāciju par nepamatotu un aicināja to atlikt uz gadu. Viņš pauda uzskatu, ka procesā trūkst nopietnas analīzes un tiek manipulēts ar datiem.
ReTV foto
Ar astoņām balsīm “par” un sešām “pret” deputāti lēma par reorganizācijas uzsākšanu. Jaunais modelis varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada. Pašvaldība sola, ka pedagogi darbu nezaudēs un nodarbības joprojām notiks visās līdzšinējās adresēs.
