“Baltijas teļš” – Liepājas teātrī stāsts par tēviem un brīvību

1989.gada 23. augustā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja 670 kilometru garu cilvēku ķēdi. Par trim latviešu tēviem, kuri tolaik bija gatavi uz visu, lai cīnītos par brīvu Latviju un savas ģimenes laimi tajā, stāstīts Liepājas teātra jauniestudējumā “Baltijas teļš”. Tā savu pirmizrādi piedzīvos šajā nedēļas nogalē. 

Liepājas teātrī atgriezies režisors Elmārs Seņkovs, kurš šajā reizē kopā ar radošo komandu strādā pie Artūra Dīča lugas “Baltijas teļš” iestudējuma. Un, lai arī izrādē atveidotie notikumi norisinās Baltijas ceļa laikā un tam sekojošajos 1990. gados, tās veidotāji aicina nemeklēt ne pagātnes varoņus, ne notikumus, un atgādina, ka tā ir mākslinieciska interpretācija, taču, ir svarīgi par šo runāt, ņemot vērā, kādos laikmeta griežos šobrīd dzīvojam. Lugas sižetiskā līnija ir stāsts par to, kā tika izcīnīta Latvijas brīvība un neatkarība, vienlaikus to izmantojot kā formu, lai varētu pastāstīt arī par šodienu.

“Mūsu uzdevums nebija būt dokumentāliem tik precīzi, bet izmantot tikai kādus tā laika tēlus, prototipus un parādīt dažādus viedokļus, dažādus redzējumus par to, kādi bija deviņdesmitie gadi. Skatīties raksturu perifērijās šo notikumu. Deviņdesmitie bija sūri, izdzīvošanas laiks, arī nabadzības laiks – kādam tas bija jaunu iespēju laiks un, kāds šo iespēju arī pazaudēja. Un mums bija maksimāli dažādi jāparāda, kādas ir tās pieredzes, kas patiesībā uz šodienas laiku ir atstājušas diezgan lielu nospiedumu,” stāsta iestudējuma režisors Elmārs Seņkovs. 

Iestudējuma galvenie varoņi ir trīs tēvi – katrs ar savu redzējumu par to, kā pareizi jādzīvo. Biznesmeni Andri atveido aktieris Gatis Maliks, ideālistu Daini – Edgars Ozoliņš, bet boksa treneri Mārtiņu – Mārtiņš Kalita. Visi šie aktieri – gluži tāpat kā iestudējuma režisors – Baltijas ceļa laikā bija tikai dažus gadus veci, tomēr vismaz daļēji personificē sevi ar saviem varoņiem.

“Mans tēls ir Dainis, cilvēks, kurš cīnās par ideju, par valsti, par brīvību. Kaut kā viņam to brīvību izdodas izcīnīt un kas notiek tālāk, to jau mēs redzam vēl pat šodien. Un tas galvenais ir ideja, ideja velk uz priekšu manu varoni. Un ir tāds mazliet freidisms – atgriezties savā bērnībā un saprast, kas tad īsti notika un mēģināt savilkt kaut kādas paralēles vai kopsakarības ar to laiku, kas bija tad un kāpēc mēs esam šeit un tagad,” tā pauž Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš.

Bet Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita arī izrādē atveido Mārtiņu. “Primārais uzdevums jau mums tāpat ir izdzīvot, tāpēc ka tajā brīdī, kad tie apstākļi nāk virsū, tu jau zibenīgi esi spiests domāt vai pieņemt lēmumu. Jā, kaut kādās vērtības es varu tajā spoguļoties, daudzās arī nē. Deviņdesmitie gadi, kārtīgs lunaparks tas bija,” viņš saka. 

Nosaukums “Baltijas teļš” lugai izvēlēts, jo dramaturga un režisora ieskatā tās galvenie varoņi laikā, kad risinās šie notikumi, bija savā ziņā teliņi, kuri izauga un nobrieda jau pēc neatkarības atgūšanas.

“Baltijas teļa” pirmizrādes Liepājas teātrī būs skatāmas šo sestdien, 12.aprīlī un svētdien, 13.aprīlī. Pēc otrās pirmizrādes paredzēta tikšanās ar iestudējuma radošo komandu, kas tās laikā atbildēs uz skatītāju uzdotajiem jautājumiem.