Ludzas novada Istras pagastā aizvadīta dižkoku atēnošanas talka, kuras laikā no apkārtējā apauguma atbrīvota dižliepa un viena no Latvijas lielākajām dižgobām. Šie darbi palīdz ne tikai saglabāt vērtīgos kokus, bet arī uzlabot dzīves apstākļus īpaši aizsargājamajam lapkoku praulgrauzim. Retajai vabolei nepieciešami veci, dobumaini koki, kuru stumbrus apspīd saule.
Dižkoku atēnošanas darbi sākās pie dižliepas, kur tika novākts apkārtējais apaugums. Koku apdzīvo arī īpaši aizsargājamais lapkoku praulgrauzis — vabole, kuras tēviņi mātīšu pievilināšanai izdala aprikozēm līdzīgu smaržu.
Foto: Latgales Reģionālā televīzija
Lapkoku praulgrauzis nebojā dzīvo koksni. Tā kāpuri trīs līdz četrus gadus attīstās koku dobumos, barojoties ar trūdošo koksni un pārvēršot to trūdvielās.
“Pirmkārt, sāksim ar to, ka šis koks ir daudzdzīvokļu māja. Šeit mēs redzam gan sūnas, ķērpjus, dažādas sēnītes, gan arī citus kukaiņus, ne tikai praulgrauzi,” skaidro DAP projekta “LIFE Osmo Baltic” pārstāve Irisa Mukāne.
Praulgraužu attīstības procesam svarīgs ir arī siltums — saules apspīdētos stumbros kukaiņu attīstībai ir labvēlīgāki apstākļi. Tomēr piemērotu dzīvotņu kļūst arvien mazāk.
Foto: Latgales Reģionālā televīzija
“Kā zinātnieki pēdējos gados skatījušies, pēdējo 100 gadu laikā visā Eiropā vecie, lielie, dobumainie lapu koki ir strauji samazinājušies,” atgādina DAP projekta “LIFE Osmo Baltic” pārstāve Irisa Mukāne.
Pēc dižliepas sakopšanas talka turpinājās vēsturiskajā Istras muižas teritorijā, kur no apkārtējā apauguma atbrīvota Istras dižgoba. Latvijā parastā goba par dižkoku uzskatāma, ja tās stumbra apkārtmērs sasniedz četrus metrus. Istras goba šo robežu ievērojami pārsniedz.
“Latvijā ir apmēram 158 dižgobas kā dižkoki, un šī ir viena no lielākajām — tā kā pirmajā pieciniekā. Šis jau ir tāds ļoti varens savas sugas pārstāvis, jo ar 6,28 metriem par diviem metriem pārsniedz,” saka DAP Latgales reģionālās administrācijas vecākā eksperte Sanita Putna.
Foto: Latgales Reģionālā televīzija
Istras dižgobas sakopšanu rosināja ar kādreizējiem muižas īpašniekiem saistītās Benislavsku dzimtas pārstāvis Ričards Benislavskis, kurš vērsās Dabas aizsardzības pārvaldē. Pēc vēsturiskajām liecībām, goba varētu būt pat 300 gadu sena.
“Varbūt cilvēkiem liekas, ka daba ir pašreģenerējoša vērtība, bet īstenībā šīs visas ar muižām saistītās teritorijas dabas ziņā ir mākslīgi radītas, vairāk vai mazāk. Te ir tāda dārzu, krāšņumkoku apstādījumu vērtība, kas arī dabiskā veidā, vienā vai otrā veidā, paliek par mežu beigās. Tāpēc, lai šīs vietas saglabātu, mums ir svarīgi šīs vietas apsaimniekot,” teic muižnieku Benislavsku dzimtas pārstāvis Ričards Benislavskis.
Arī Istras dižgobā un netālu augošajos ozolos konstatēta lapkoku praulgrauža klātbūtne. Šie koki veido savstarpēji saistītas dzīvotnes, kas palīdz sugai saglabāties arī nākotnē.
“Arī atēnošanas darbi ir diezgan specifiski, nevar gluži tā iet pie dižkoka un darīt to, kas ienāk prātā. Jo, atēnojumu noņemot pārāk daudz, var zust arī kādas saiknes, kas ir bijušas ar tiem kokiem, kas ir bijuši blakus,” skaidro DAP Dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka.
Dižkoku sakopšana norisinājās projekta “LIFE Osmo Baltic” ietvaros, lai saglabātu lapkoku praulgrauža dzīvotnes. Arī iedzīvotāji var iesaistīties dabas sakopšanā, piedaloties talkās “Daru labu dabai”, par kurām informācija pieejama vietnē “Tiekamies dabā”.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |