Kino “Rio” Ventspilī nonācis uz izdzīvošanas robežas

Ventspilī kino vēsture sākās vairāk nekā pirms simts gadiem. 1911. gadā uzņēmējs Hilels Berlins pilsētā atvēra vienu no pirmajiem kinoteātriem Latvijā. Tas pārdzīvojis Pirmo pasaules karu, okupācijas un arī padomju laiku, saglabājoties līdz pat mūsdienām. Šodien šī vieta pazīstama kā kino “Rio”. Taču kinoteātris šobrīd ir uz izdzīvošanas robežas – nesen salūzusi aparatūra, kuras remontam līdzekļu nav.

Tehnika mēdz pievilt visnegaidītākajā brīdī. Kinoteātrī “Rio” kino projektors, kas ekspluatācijā ir jau vairāk nekā desmit gadus, tieši filmas seansa laikā pēkšņi pārstāja darboties – skatītāji zālē kļuva par šīs situācijas lieciniekiem.

Kā stāsta kino “Rio” reklāmas speciāliste Agnese Zaķe, tajā brīdī kinoteātrī tika rādīta latviešu filma “Perfektie”. 

“Lielajā zālē bija ļoti daudz skatītāju – viņi sēž un gaida, bet mēs sakām: “Tūlīt, tūlīt….” Ejam augšā, skatījāmies aparatūru, kaut ko pārbaudījām, un pirmajā seansā vēl izdevās to ieslēgt. Nākamajā seansā mēs to vairs nevarējām dabūt pie dzīvības un nesapratām, kas par vainu. Cilvēki, protams, bija sašutuši. Mums paveicās, ka mazajā zālē tajā brīdī nebija seansa – visus pārsēdinājām tur. Beigās visi kopā pat pasmējāmies un filmu palaidām,” stāsta Agnese Zaķe.

Vēlāk kļuva skaidrs, ka lielajā zālē kino projektoram salūzis mediabloks un serveris. Šo detaļu remonts var izmaksāt ap 15 tūkstošiem eiro. Taču šādas naudas kinoteātrim nav. Lai gan biļetes cena nav pati zemākā, lielākā daļa ieņēmumu aiziet filmu izplatītājiem, bet ar pārējo nākas segt kinoteātra ikdienas izdevumus.

“Puse no tiem 8 eiro aiziet filmu izplatītājiem. Praktiski mums paliek tikai otra puse. Tad mēs samaksājam nodokļus valstij, un no vienas 8 eiro biļetes mums paliek apmēram 3 eiro un 30 centi. Un no šīs summas ir jāsedz komunālie maksājumi, apkure, īres maksa un algas darbiniekiem,” skaidro Zaķe.

Lai kinoteātris varētu pilnvērtīgi strādāt un segt savus izdevumus, ir svarīgi, lai darbotos abas zāles. Kā stāsta Agnese Zaķe, šobrīd viņi saņem daudz atbalsta vārdu no ventspilniekiem, taču ir arī tādi, kuri nolēmuši palīdzēt ar darbiem. 

Šovakar kino lielajā zālē notiek labdarības koncerts, kura iniciators ir ventspilnieks Edijs Rozentāls. Kā viņš stāsta, ar šo vietu saistītas arī viņa bērnības un jaunības atmiņas. 

“Te gāja “Nu, pogodi!” multenes. Es visas sērijas noskatījos lielajā zālē, uz lielā ekrāna – tā kā karalis. Un 90. gadu beigās es mazajā zālē sāku spēlēt disenes pilsētas mērogā. Tagad es sadzirdēju, ka viņiem ir tādas problēmas. Un ko tad es kā mūziķis varu izdarīt? Es varu atnākt un uzspēlēt,” saka Rozentāls.

Kā stāsta kinoteātrī, vidēji kino “Rio” apmeklē ap 200 līdz 300 skatītāju nedēļā. Arī ventspilnieki atzīst, ka pēdējā laikā uz kino izdodas aiziet retāk. “Nezinu… kaut kā brīvā laika nav tik daudz,” saka ventspilnieks Toms.

Savukārt Aleksejs uzskata, ka kino pilsētā ir ļoti svarīga vieta. “Es uzskatu, ka kino ir ļoti nozīmīga un pilsētai vajadzīga vieta, un nedrīkst pieļaut, ka tās nebūtu. Mēs labprāt ejam uz kino, kad mums ir tāda iespēja,” viņš saka. 

Ventspilniece Evelīna stāsta, ka šodien bijusi uz filmu “Goat”, kuru bija gaidījusi jau ilgāku laiku. “Bija ļoti forši – es šo filmu diezgan ilgi gaidīju,” viņa saka. Ja Ventspilī kinoteātra nebūtu, Evelīna atzīst, ka brauktu skatīties filmas uz Rīgu.

Kino “Rio” ir privāts uzņēmums, taču tā ir nozīmīga kultūras vieta pilsētā. Tāpēc sazinājāmies ar Ventspils pašvaldību. Pašvaldībā norāda, ka kinoteātris līdz šim pie pašvaldības ar konkrētu jautājumu nav vērsies. Vienlaikus pilsētā uzsver – kino kā kultūras vieta Ventspilij ir ļoti nozīmīga un būtu svarīgi to saglabāt.