Vai pasaules klimata pārmaiņas atnesīs izmaiņas arī Latvijas laikapstākļos?

Kamēr pasaules klimatologi raugās Klusā okeāna virzienā, Latvijā uzmanība jau pievērsta rudens laikapstākļiem. Sinoptiķi prognozē vēsāku un lietaināku periodu, bet pilnībā izslēgt arī spēcīgākas vētras nevar. Vai pēc šovasar piedzīvotā esam gatavi nākamajam pārbaudījumam?

Lielāks karstums, sausums, spēcīgas lietavas un plūdi – tādi laikapstākļu scenāriji gada nogalē iespējami vairākos pasaules reģionos. Pasaules Meteoroloģijas organizācija tikko nākusi klajā ar jaunāko prognozi par El Niño – dabas parādību, kas saistīta ar neparasti siltiem Klusā okeāna ūdeņiem. Organizācija prognozē, ka šobrīd pastiprinošais El Niño gada nogalē var kļūt ļoti spēcīgs. Bet ko tas nozīmē Latvijai?

Kristiāns Pāps, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītājs, sinoptiķis: “Tā ir visai attāla parādība no mums. Tā ir Klusā okeāna ekvatoriālās daļas netipiska sasilšana, un šī ūdens sasilšana ietekmē arī atmosfēras cirkulāciju. Visizteiktāk tas, protams, ietekmē tropiskos reģionus, bet, ņemot vērā, ka atmosfēra visā pasaulē ir savstarpēji saistīta, nav tā, ka šie reģioni būtu pilnībā nodalīti. Tāpēc zināma, arī attāla saikne ar laikapstākļiem Eiropā pastāv.”

Vidzemes televīzijas foto

Lai gan Eiropa nav El Niño tiešās ietekmes zona, arī šeit šī parādība var būt saistīta ar izmaiņām laikapstākļos – piemēram, ar siltākiem un ekstremālākiem karstuma periodiem vai atsevišķos gadījumos arī izteiktāku sniega segu ziemā. Tomēr, kā uzsver sinoptiķis, Latvijas laikapstākļus daudz vairāk ietekmē citi faktori – tostarp Baltijas jūra un gaisa masu plūsmas no Atlantijas okeāna.

Kristiāns Pāps, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītājs, sinoptiķis: “Kaut vai, piemēram, Baltijas jūras temperatūra, kas nereti ziemās veicina stipru snigšanu, vai rietumu gaisa plūsma no Atlantijas okeāna. Nereti tieši cikloni ir tie, kas mums nes ļoti spēcīgu vēju, lietavas un klasiskās rudens vētras. Šādus notikumus savā ziņā noteikti var gaidīt arī šajā rudenī. Līdz ar to bieži vien šie mūsu reģiona laikapstākļi pamatīgi aizēno saikni ar El Niño, un, godīgi sakot, šo ietekmi ir visai sarežģīti izpētīt.”

Tikmēr Latvijā šobrīd notiek gaisa masu maiņa – siltākas gaisa masas nomaina vēsākas, un līdz ar to arvien vairāk jūtams rudens.

Tostarp sinoptiķi brīdina, ka šajā sezonā mēs varam piedzīvot stiprākas lietusgāzes vai pat vētras. Bet jautājums, vai mēs esam gatavāki šādām situācijām?

Iveta, ogrēniete: “-Kā jums ir pēc vētras, ko piedzīvojām, jūtaties gatavāka šobrīd? -Jā. Jo izdarīšu savus mājasdarbus. -Izdarīsiet? – Jā. -Neesat vēl paspējusi? -Neesmu. Tāpēc valdībai nepārmetu. Es uz trīs esmu izpildījusi. Kā mēs visi. -Bet ko plānojat? Kas ir tas, ko vajadzētu izdarīt? – Baterijas nopirkt, radio. Sveces nopirku, bet vajag lukturīšus uz baterijām nopirkt. Vajag lādētājus telefonam nopirkt, ūdeni vairāk sapirkt, tādas lietas. -Gana daudz ko vēl izdarīt. – Jā. – Tātad tuvākā laikā plānojat? – Nu jā, es jau tagad aktīvi meklēju kādus man vajag lādētājus un cik jaudīgus, un konsultējos. Kaut ko jau esmu pasūtījusi.”

Linda, ogrēniete: “-Biežāk jāmēģina uzturēt  kontaktus  šādos laika apstākļos. Un tad kaut kā nezinu. -Kā šodien laikapstākļi, nav tā, ka liekas atkal tūlīt būs vētra? -Nu, iespējams. Tagad nevar zināt vispār.”

Kristiāns Pāps, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītājs, sinoptiķis: “Būtībā šādas tendences arī tādā tuvākā, pārskatāmā periodā saglabājas, un neizskatās, ka tuvāku nedēļu laikā septembrī būs tāda vasaras atgriešanās. Dominēs vairāk tomēr šie lietus un gaismas procesi, tas nozīmē brāzmaināks vējš, lietus, lietus gāzes, gaisa temperatūras pazemināšanās. Tajā pašā laikā šobrīd arī neredz tādu ļoti aukstu laiku, kas jau tādam vēlam rudenim jau tuvāk ziemai būtu raksturīgs.”