Lai apspriestu Cēsu vecpilsētas pašreizējo stāvokli un nepieciešamās pārmaiņas, Cēsīs norisinājās konference “Vecpilsēta mūsdienās un tās attīstība”, pieaicinot pilsētplānošanas, arhitektūras un kultūras mantojuma saglabāšanas speciālistus no visas Latvijas.
Biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs: “Šis vienmēr ir karsts temats starp attīstītājiem, kas atjauno vēsturiskas ēkas, pilsētu būvvaldēm, īpašniekiem un kultūras mantojuma pārvaldītājiem – kāds ir vislabākais ceļš? Šajās diskusijās bieži vien rodas sarežģītas situācijas un problēmsituācijas, jo katrai pusei ir savas intereses. Cēsu vecpilsētā, kur koncentrēts bagātīgs kultūras mantojums un vēsturiskas ēkas, vēlamies saglabāt tās nākamajām paaudzēm, iespējami ar visām oriģinālajām detaļām.”
Cēsu novada būvvaldes vadītāja vietniece Irēna Suipe: “Man personīgi interesanta bija Jūrmalas pieredze un viņu pieeja, kur tiek uzsvērts pozitīvs piemērs – ja kaimiņiem ir izdevies veiksmīgi atjaunot ēku, tas tiek demonstrēts kā iedvesma citiem. Šis piegājiens mani uzrunāja visvairāk. Turklāt saklausīju arī citu pašvaldību būvvalžu problēmas, kas ir līdzīgas mūsu izaicinājumiem. Mēs vēlamies saprast, vai šie risinājumi darbojas pie mums, un ko mēs varam pārņemt. Iespēja, ka dažādu pašvaldību pārstāvji var satikties un dalīties pieredzē par šiem jautājumiem, ir ļoti noderīga.”
Pasākuma mērķis bija pievērst uzmanību vēsturisko pilsētu attīstības jautājumiem un to pielāgošanai mūsdienu prasībām, vienlaikus saglabājot un cienot kultūrvēsturisko mantojumu. Tolpežņikovs: “Cēsīs ir dažādi piemēri – labi, slikti un vidēji –, un šī daudzveidība rada tendences, kas bieži noved pie konfliktu situācijām, kad viena puse nesaprot otru. Pilsēta pastāvīgi attīstās un virzās uz priekšu, pieprasījums pēc jaunām telpām pieaug, un arvien vairāk cilvēku vēlas atjaunot īpašumus, kas ilgu laiku ir bijuši tukši. Tāpēc mēs pulcējamies kopā, lai rastu kopīgu valodu.”
Lai gan konferencē piedalījās profesionāļi, turpmāk strādājot ar vietējiem iedzīvotājiem, viņi aktualizēs un skaidros ar pilsētbūvniecības pieminekli saistītās situācijas, lai nodrošinātu tā saglabāšanu.
Suipe: “Pašlaik šīm vērtībām likumdošanā nav pietiekamas aizsardzības. Bieži rodas situācijas, kur cilvēki saviem spēkiem veido projektus, būvē pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas un uzstāda žogus, ko nav iespējams efektīvi kontrolēt esošajā būvniecības likumdošanas ietvarā. Šī iemesla dēļ tapa konference, lai pievērstu uzmanību pilsētu būvniecības jautājumiem un uzsvērtu, ka katra ēka, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī, ir ļoti nozīmīga. Tās rada pilsētbūvniecības pieminekļa kopējo noskaņu un sajūtu.”
Pirms konferences dalībniekiem tika organizēta ekskursija pa Cēsu vēsturiskajiem objektiem, kur viņi pārrunāja šo ēku saglabāšanas iespējas un to nākotnes attīstības perspektīvas.
