Šajā valsts svētku laikā un ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, daudz biežāk nākas aizdomāties par piederības sajūtu, savu attieksmi pret demokrātiskas sabiedrības vērtībām, kā arī apsvērt, ko katrs savas valsts labā esam gatavi darīt paši. Šobrīd Latvijā varam justies droši gan pateicoties mūsu drosmīgajiem senčiem, gan mūsdienu karavīriem – daudziem, kuriem dienests ir profesija, kas pāriet no paaudzes paaudzē.
Stipras ģimenes ir stipras valsts pamats. Rinalds Apeins ir Zemessardzes (ZS) visrleitnants, kurš nāk no Rēzeknes novada Bērzgales. Lai gan sākotnēji viņš bija izvēlējies sev citu dzīves ceļu, ģimenē jau no mazotnes audzinātas arī militārās tradīcijas, un pēc kara Ukrainā sākuma tika izdarīts lēmums pievienoties zemessargu rindām.
ZS 32. kaujas bataljona (KB) virsleitnants Rinalds Apeins: “Breiveibu par vierteibu es asmu uzskatiejis vīnmār. Vysu dzeivi asmu redziejs – tāvs militārists, draugi, kaimini – militārī, daudz asmu redziejis tū militārū karjeru, bet laikam eisti nokod maņ jei nabeja interesiejusi, beju izavielejīs sev cytu dzeivis ceļu, beju īsastuojs Latvejis Lauksaimnīceibys akademejī, absolvieju tū, bet piec absolviešonys, sakarā ar nūtykumim Ukrainā, ar nalelu gimenis paleidzibu i spīdīni izavieliejūs militārū dīnestu.”
(Brīvību par vērtību es esmu uzskatījis vienmēr. Visu dzīvi esmu redzējis – tēvs militārists, draugi, kaimiņi – militārie, daudz esmu redzējis to militārokarjeru, bet laikam īsti nekad man tā nebija interesējusi, biju izvēlējies sev citu dzīves ceļu, biju iestājies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, absolvēju to, bet pēc absolvēšanas, sakarā ar notikumiem Ukrainā, ar nelielu ģimenes palīdzību un spiedienu izvēlējos militāro dienestu.)
ZS 32. KB virsleitnants, Rinalda tēvs Ilmārs Apeins: “Jā, tī, es uzskotu, ka jā, jis arī tū jāma nu manis daudz kū, skatiejuos, dūmoju, ka tys jam arī beja stimuls aizīt dīniet armejī. Jis sacieja, ka mani puorspies, es tikai virsleitnants asmu, vajag puorspļaut, vot jis jau kapteiņa kursūs īs tagad.”
(Jā, tur, es uzskatu, ka jā, viņš ņēma no manis daudz ko, skatījās, domāju, ka tas viņam bija stimuls aiziet dienēt armijā. Viņš teica, ka mani pārspēs, es tikai virsleitnats esmu, vajag pārspļaut, viņš jau kapteiņa kursos iet tagad.)
Rinalds Apeins: “Jis audzynuoja i bīdieja mani, varbyut tīši spīta piec es arī nagribieju, bet beiguos da, i mes vīnuojamīs, ka muns mierkis ir tikt augstuokā pakuopī nakai tāvam.”
(Viņš audzināja un biedēja mani, varbūt tieši spīta dēļ arī negribēju, bet beigās – jā, vienojāmies, ka mans mērķis ir tikt augstākā pakāpē nekā tēvam.)
Arī Rinalda sieva dienē Zemesardzē, un arī viņas ģimenē vēlme būt savas valsts sardzē un pārstāvēt demokrātiskas valsts vērtības nāk no bērnības.
ZS 32. KB kaprāle Ausma Apeine: “Tys man ir asinīs, jū leluokuo daļa munys gimenis ir karaveiri, i, atcerūtīs bierneibu, maņ beja ļūti lels prīks i lapnums redziet tāvu formā, i es vysim skūlys bīdrim, klasis bīdrim sacieju, ka viņš ir karavīrs – virsnieks. I nūteikti tod arī pasaruodieja ineterese pyrmuo i mīlesteiba pret militārū.”
(Tas man ir asinīs, jo lielākā daļa manas ģimenes ir karavīri, un, atceroties bērnību, man bija ļoti liels prieks unlepnums redzēt tēvu formā, un es visiem skolas biedriem, klases biedriem teicu, ka viņš ir karavīrs – virsnieks. Un noteikti tad arī radās pirmā interese un mīlestība pret militāro.)
36. kaujas atbalsta bataljona (KAB) štāba virsseržants, Ausmas brālis Māris Meinerts: “Muns vacvactāvs dīnieja Latvejis armejī starpkaru periodā, un, prūtams, arī tāvs ir atsavalinuojīs kapteiņs. Tai kai gimene ir patriotiska, tyka īaudzynuotys patriotiskuos jyutys īkšā, un, prūtams, arī lepnuyms, ka es asmu karaveirs, muns tāvs ir karaveirs un arī ar taidu apziņu, ka grybātūs, ka arī muni bārni byus klaraveiri.”
(Mans vecvectēvs dienēja Latvijas armijā starpkaruperiodā, un, protams, arī tēvs ir atvaļinājies kapteinis. Tā kā ģimene ir patriotiska, tika ieaudzinātas patriotiskās jūtas, un, protams, arī lepnums, ka esmu karavīrs, mans tēvsir karavīrs, un arī ar tādu apziņu, ka gribētos, lai mani bērni būtu karavīri.)
Ausma Apeine: “Maņ ir lels gūds byut daļai nu Latvejsi militaruos saimis, un Latveja – tei ir muna gimene, muna sāta, un mums golvanais uzdavums ir, lai tei ir drūšeibā.”
(Man ir liels gods būt daļai no Latvijas militārās saimes, Latvija – tā ir mana ģimene, manas mājas, un mans galvenais uzdevums ir, lai tās ir drošībā.)
Māris Meinerts: “Vysleluokuos jyutys puorjam tod, kod nūteik izvadis nu reitim un tīk pacalts Latvejis karūgs un tīk dzīduota himna, tod puorjam ļūti lels lapnums, ka tu esi karaveirs, ka tu dzīdi Latvejis himnu, ka tu atsarūdīs brevā valstī.”
(Vislielākās jūtas pārņem tad, kad notiek izvades no rītiem un tiek pacelts Latvijas karogs, un tiek dziedāta himna, tad pārņem ļoti liels lepnums, ka tu esi karavīrs, ka tu dziedi Latvijas himnu, ka tu atrodies brīvā valstī.)
Ilmārs Apeins: “Dīnesta laikā naspruogstūšuos munīcejis vīneibā struoduoju, improvizietūs spruodzīnbeistamūs prīkšmatu neitralizacejī, i es braukuoju iz misejom, redzieju, kai ir, ka tautu apspīž, ka nav breivi, ka vysu laiku juokaroj.. breiveiba, naatkareiba – tei ir lela vierteiba, i myusim par tū vajag cīneitīs i aizstuoviet.”
(Dienesta laikā nesprāgstošās munīcijas vienībā strādāju, improvizēto sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizācijā, un es braukāju uz misijām, redzēju, ka tautu apspiež, ka nav brīvi, ka visu laikujākaro… brīvība, neatkarība – tā ir liela vērtība, un mums parto vajag cīnīties un to aizstāvēt.)
Savukārt tās īpašības, ar kurām jābūt apveltītam karavīram, būtu sevī jāizkopj katram.
Ausma Apeine: “Asūt karaveiram, tu kļyusti drūsmeiguoks, tu kļyusti disciplinātuoks, i, asūt sabīdreibā, tev vysu laiku juopīdīumoj, kai tu uzavessīs, kai tu izaturiesīs, kai tu izskateisīs, jū tūmār viertej navys tikai tevi, bet viertej vysus Nacionalūs Bruņuotūs spākus kūpumā.”
(Esot karavīrs, tu kļūsti drosmīgāks, tu kļūsti disciplinētāks, un, esot sabiedrībā, tev visu laiku jāpiedomā, kā tu uzvedīsies, kā tu izturēsies, kā tu izskatīsies, jo tomēr vērtē ne tikai Tevi, bet vērtē visus Nacionālos Bruņotos spēkus kopumā.)
Rinalds Apeins: “Karaveiram juobyut iztureigam, mierktīceigam, pacīteigam, mīreigam, kuorteigam i juoruoda lobs pīmārs puorejim.”
(Karavīram jābūt izturīgam, mērķtiecīgam, pacietīgam, mierīgam, kāretīgam un jārāda piemērs pārējiem.)
Ilmārs Apeins: “Juobyut iztureigam, pacīteigam, napījimt puorsteidzūšus lāmumus.”
(Jābūt izturīgam, pacietīgam, nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus.)
Māris Meinerts: “Muna Latveja, muna atbiļdeiba!”
(Mana Latvija, mana atbildība!)