Vairāku Jelgavas novada pagastu robežas ir cieši saplūdušas ar Jelgavas pilsētu, tāpēc daudzi novada iedzīvotāju bērni mācās gan pilsētas vispārizglītojošajās, gan profesionālās ievirzes izglītības iestādes. No šā gada septembra tas gan ir ļoti dārgs prieks, jo pilsētas pašvaldība būtiski paaugstinājusi vecāku līdzmaksājumu profesionālās ievirzes skolās. Turklāt citu pašvaldību izglītojamajiem papildus tiek piemērots koeficients 1, 5 vai 2,0.
Oskars Grīslis, četru bērnu tētis: ”Tādā veidā faktiski tiek radīta negodīga konkurence un vecāki ir spiesti pārdeklarēt savus bērnus. Protams, ja ģimenē ir viens bērns, tad tā varbūt nav tik liela summa, bet mūsu ģimenes gadījumā tie ir aptuveni 200 eiro mēnesī, ja mēs skaitām transportu, ēdināšanu, neformālo izglītību.”
VARAM rakstiskais komentārs: ”Neskatoties uz iepriekš minēto, Ministrija par saistošajiem noteikumiem nav sniegusi atzinumu, jo pašvaldība atbilstoši Pašvaldību likuma 47. panta otrajai daļai tos nebija nosūtījusi ministrijai atzinuma sniegšanai.”
Jelgavas peldbaseinā rīta pusē peldēt nāk seniori, bet vēlāk šeit trenēsies specializētās peldēšanas skolas audzēkņi. Vēl pagājušajā mācību gadā peldēšanas skolas apmeklējumam vecāku līdzmaksājums gan pilsētas, gan novada bērniem bija septiņi eiro mēnesī. Šogad pilsētas bērnu vecākiem tas izmaksā 30 eiro, bet novada 45 eiro mēnesī. Līdzīgs līdzmaksājuma pieaugums arī Jelgavas mākslas skolā, Ledus sporta skolā un Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja to skaidro ar izmaksu pieaugumu.
Gunta Auza Jelgavas valstspilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja: “Skolas uzturēšana un programmas īstenošanas izmaksas ir lielākas nekā programmu līdzfinansēšanas apmērs. Vecāki līdzfinansē tikai daļu no programmas izmaksām. Pārējo finansē no pašvaldības budžeta, jo profesionālās izglītības ievirzes akreditētām, licencētam programmām valsts finansē tikai skolotāju atalgojumu. Es domāju, ka līdzfinansējums var būt diferencēts. Par šo līdzfinansējuma apmēru ir ļoti daudz diskutēts, un manuprāt, ir pieņemti argumentēti lēmumi, kas ir balstīti uz viena izglītojamā izmaksām programmas apguvē.”
Pēc Jelgavas novada pašvaldības apkopotajiem datiem pilsētas profesionālās ievirzes izglītības iestādēs mācās 201 bērns. Daudziem šāds cenu kāpums neesot pa kabatai un arī nešķiet pieņemams. Kāds daudzbērnu tētis no Ozolnieku pagasta ReTV telefonsarunā stāsta, ka savas ģimenes izdevumus esot samazinājis nomainot bērniem deklarēto dzīves vietu.
Oskars Grīslis: “Tādā veidā faktiski tiek radīta negodīga konkurence un vecāki ir spiesti pārdeklarēt savus bērnus. Protams, ja ģimenē ir viens bērns, tad tā varbūt nav tik liela summa, bet mūsu ģimenes gadījumā tie ir aptuveni 200 eiro mēnesī, ja mēs skaitām transportu, ēdināšanu, neformālo izglītību. “
Arī tiesībsarga birojs esot saņēmis dažus iesniegumus no Jelgavas novada bērnu vecākiem, tomēr, vismaz pirmsšķietami, likuma pārkāpums šeit neesot saskatāms.
Ruta Siliņa Tiesībsarga biroja pārstāve:“ Ja mēs raugāmies no Pašvaldību likuma, tā absolūti ir pašvaldību autonomā funkcija. Šī funkcija tiek īstenota par to iedzīvotāju nodokļiem, kuri tajā pašvaldībā deklarēti. Līdz ar to primāri pašvaldībai jārūpējas par savas teritorijas iedzīvotājiem un jādomā, lai viņiem būtu pieejami šie pakalpojumi.”
Gan Tiesībsarga birojs, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija vērš uzmanību uz to, ka līdzfinansējuma maksas daļai jābūt samērīgai attiecībā pret kopējām pakalpojuma izmaksām arī ārpus pašvaldības deklarētajiem izglītojamajiem. Lai gan pašvaldību savstarpējie norēķini par profesionālās ievirzes izglītības iestāžu audzēkņiem ar likumu nav noteikti, pašvaldībām ir tiesības par tādiem savstarpēji vienoties. Šādu piedāvājumu novads pilsētai esot izteicis, bet pozitīvu atbildi neesot saņēmis. Savukārt kompensēt diferencēto līdzmaksājumu pašvaldība varētu vien paaugstinot maksu pilsētas bērniem savās iestādēs.
Uldis Ainārs Jelgavas novada domes priekšsēdētājs: “ Gan Jelgavas valstspilsētas interešu izglītības iestādēs iet novada bērni, gan arī pretēji. Tas skaits ir līdzvērtīgs. Faktiski mēs tādejādi viens otram radīsim lieku administratīvo slogu, liksim maksāt paaugstinātas maksas tikai tāpēc, ka bērns nav deklarēts pareizajā administratīvajā teritorijā. Domāju, ka tas neatbilst labas pārvaldības principiem.”
Jāpiebilst, ka VARAM ieskatā, 25. jūlijā Jelgavas valstspilsētas domē pieņemtie saistošie noteikumi par līdzfinansējumu profesionālās ievirzes izglītības ieguvei pašvaldības iestādēs pēc būtības skar sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumus, tādēļ tie bija sūtāmi ministrijai atzinuma sniegšanai.
VARAM rakstiskais komentārs:”Neskatoties uz iepriekš minēto, Ministrija par saistošajiem noteikumiem nav sniegusi atzinumu, jo pašvaldība atbilstoši Pašvaldību likuma 47. panta otrajai daļai tos nebija nosūtījusi ministrijai atzinuma sniegšanai.”
Jelgavas valstspilsētas dome ministrijai un Jelgavas novada domei nosūtījusi vēstuli, ka izvērtējot IZM izteiktos priekšlikumus, izskatīšanai novembra domes sēdē virzīs grozījumus jūlijā pieņemtajos saistošajos noteikumos. Kādi varētu būt grozījumi Jelgavas dome nekomentē, vien norāda, ka jau izrakstītie rēķini profesionālās ievirzes skolu audzēkņiem esot tiesiski.
