Ik gadu latvieši no visas pasaules tiekas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) aizsāktajā pasaules latviešu nometnē “3×3”. Šonedēļ pasaules latvieši tiekas vienā no “3×3” nometnēm Limbažos, lai nostiprinātu savas latvju saknes, iegūtu kādu amatu un tīklotos ar gan ar pašmāju, gan citās valstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Ko nometnes dalībniekiem nozīmē nedēļas garumā dzīvot pavisam latviskās noskaņās?
Uz Limbažiem atbraukušās ģimenes visu nedēļu nometnē iegūs un atsvaidzinās zināšanas par latviešu svētkiem, kultūru un vēsturi. Nodarbībās viņi arī apgūst dažādu amatu prasmes, piemēram, kokapstrādi, šūšanu, jostu darināšanu un citas.
Tāpat arī nometnes dalībnieki gan nodarbībās, gan brīvājā laikā dejo un dzied, vienlaikus arī iepazīstot savus tautiešus tuvāk. Šeit atbraukuši gan vietējie, gan arī latvieši no visas pasaules: no Austrālijas, Jaunzēlāndes, Amerikas Savienotajām valstīm, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas un citām valstīm. Pasaules latviešu ģimeņu saieta “3×3” rīkotāja Limbažos Anna Gobzeme-Nulle: “Sabrauc, lai satiktos. Lai satiktos dažādas paaudzes, lai satiktos latvieši no visas pasaules, no visiem kontinentiem.”
Viena no nometnes dalībniecēm Terēze Apsīte savulaik ieprecējusies Ņujorkā, bet ik gadu kopā ar ģimeni brauc uz dzimto zemi Latviju, lai atcerētos savas latviešu saknes un lai tās nostiprinātu arī bērni. Taču uz nomenti Terēze ir atbraukusi otro reizi. “Pirmā nometne man bija kādā 2001. gadā, pirms 20 gadiem, kad mans vidējais bērns bija maziņš un vecākais jau tīneidžeris. Tagad es esmu ar jaunāko, 10-gadīgo dēlu un mazmeitu, kurai ir deviņi gadi.
Dēls dzīvo kopā ar mani Amerikā, mazmeita – Latvijā. Tā kā mēs tā reāli sanākam “3×3” nometnē. Braucam uz šejieni katru vasaru – uzlādēt savas latviskās saknes.” Terēze stāsta, Latvija sirdī ir vienmēr.
Lai arī jau otro reizi piedalītos “3×3” nometnē, no Zviedrijas uz Latviju atbraukusi arī Katrīna. Viņa dzimusi un visu mūžu dzīvojusi Zviedrijā. Katrīna Krūmiņa stāsta, viņai ir svarīgi uzturēt savu latvietību, to mācot arī jaunākajām paaudzēm. “Vecmāmiņa stāstīja, kā viņa bēga kara laikā. Tas man ir palicis un iesēdies. Es jūtu, ka tas ir mantojums, ko viņa ir devusi, tāpat kā šis gredzens no omītes – vienīgais, kas man ir no viņas, kas viņai bija līdzi, kad viņa bēga naktskreklā. Bet es jūtu, ka tas ir mantojums man, kādreiz arī bērniem un mazmeitiņai.”
Katrīna ir priecīga arī par satikšanos ar citiem tautiešiem, piemēram, pie kafijas tases vai gaitenī pa ceļam uz nodarbībām.
Nometnes rīkotāja Anna Gobzeme-Nulle stāsta, viena no nometnes galvenajām vērtībām ir tieši sarunas latviešu valodā. Šeit gan esot arī ģimenes, kurās kāds bērns vai vecāks latviski nerunā vai runā maz, tāpēc nometne ir arī vieta, kur iemācīties latviešu valodu. “Ja ģimenē kāds vēl neprot latviski, un, kā man kāda vecmāmiņa teica, ka mazdēls prot 170 vārdus latviski, tad šī ir vieta, kur paplašināt savu vārdu krājumu. Mēs uzrunājam puiku latviski, vakar jau viņš varēja aktīvi piedalīties procesā. Mācāmies, praktizējamies.”
Nometnes noslēgumā dalībniekiem būs arī izstāde – tirdziņš, kurā būs iespējams apskatīt visas nedēļas laikā nodarbībās paveiktos rokdarbus. Bet vakarā tautieši baudīs noslēguma koncertu. Gobzeme-Nulle: “Un pavisam galvenais un pats svarīgākais jau ir tas, ka ģimene ir bijusi kopā netradicionālos apstākļos, ir piedzīvojusi to, bērni ir to piedzīvojuši. Un tā vārdos nenosaucamā pirkstu galvos jūtamā lieta – tas ir piedzīvojums dvēselē, sirdī.”
