Ogres novada skolotāju pieredzes konferencē pulcējās pedagogi no visa Ogres novada, lai dalītos pieredzē un veicinātu veiksmīgu skolēnu mācīšanās procesu. Notika konference skolotājiem, kas māca 7. līdz 12. klašu skolēnus. Kas ir aktuālākie jautājumi un kā tie tika pārrunāti konferencē?
Ogres novada skolotāju pieredzes konference ir kļuvusi jau par ikgadēju tradīciju. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad konference tika sadalīta divās daļās: viena bija veltīta skolotājiem, kuri māca 1. līdz 6. klašu skolēnus, bet otra – pedagogiem, kas strādā ar 7.līdz 12. klašu skolēniem. Ogres novada izglītības pārvaldes Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja Zane Oliņa: “Tā pamatideja konferencēm, tādēļ mēs arī tās saucam par skolotāju pieredzes konferencēm, ir, ka to saturu pamatā veido tieši novada skolotāju pieredzes stāsti. Un kopā šajās abās konferencēs runā 65 novada skolotāji no 24 izglītības iestādēm.”
Šodien notika konference pedagogiem, kas strādā ar vecāko klašu skolēniem. Kopējā konferencē tika izceltas divas galvenās tēmas. Viena no tām bija vērtēšana, kā to varētu izmantot skolēna mācīšanās procesa uzlabošanai.”
Latvijas Universitātes SIIC pētnieks, Rīgas 72. vidusskolas direktors, ķīmijas skolotājs Pāvels Pestovs: “Tad, kad mēs vērtējam un tas nav vienmēr, ka man ir jāliek procents vai man jāskrien atzīme ielikt. Nekādā gadījumā. Bet es varu iepriekš sagatavot divus trīs jautājumus, kur skolēni, piemēram, uzraksta uz nelielām marķiera tāfelītēm atbildes, parāda man visi, un es ieraugu – ok, es biju domājis, ka visi ir iemācījušies, bet puse no klases nav pieķēruši šo.”
Savukārt kā otra galvenā tēma tika akcentēta – labsajūta –, ko darīt, lai mācīšana un mācīšanās būtu pozitīva pieredze ikvienam iesaistītājam. Ar to dalījās Solvita Lazdiņa, Rīgas Teikas vidusskolas izglītības metodiķe, kura šobrīd doktorantūrā studē izglītības socioloģiju. “Pats svarīgākais ir saprast, ka mācīšanas ir lipīga. Un mēs varam aplipināt ar mācīšanos. Skolotājs, kurš ir priecīgs, gandarīts, ieinteresēts pats veido šādu attieksmi arī skolēnos un vēlēšanos mācīties. Un, tad, kad skolotājs ir ne tik apmierināts ir jāpakstās, kādi irmani skolēni, vai es gribu būt tāds un redzēt tādus pašus skolēnus. Tas varētu būt galvenais.”
Konferences organizatore uzsver, ka galvenie jautajumi, kas skolēnam ir jāmāk atbildēt – par ko viņš mācās un cik tas viņam ir nozīmīgi. Oliņa: “Ja viņš nevar uz šādiem jautājumiem atbildēt, tad īstenībā mums jāzvana trauksmes zvani, kas mums skolā notiek. Un par to arī ir gan tā pieredze, gan arī mūsu lektori, kas runā par šiem jautājumiem.”
Ikšķiles vidusskolas literatūras un teātra mākslas skolotāja Zane Bēķe: “Man liekas, ka ļoti svarīgi, ka mēs par to runājam, ka mēs ar to dalāmies. Un tiešam man liekas šīs konferences logo, tas vēstījums – ieraugi, iedvesmo, iesaisti – ir pats par sevi iedvesmojošs. Fomāju, ka tāds ir arī mūsu pienākums šodien – mūsu sansiedzamais rezultāts. Ar to mēs arī dalāmies.”
Pēc kopējās konferences notika arī gandrīz 30 darbnīcas, kur skolotāji dalījās ar dažādiem ieteikumiem, piemēram, kā atpazīt viltus ziņas, izprast līdzdalību, iesaistīties un citiem vērtīgiem padomiem.
