Ar pārgājienu pa kauju vietām, ziedu nolikšanu un piemiņas dievkalpojumu Tukuma novada Lestenē atzīmēja Otrā pasaules kara Ziemassvētku kauju 80. gadskārtu. Kaujās, kas norisinājās apmēram desmit kilometru lielā teritorijā Tukuma novada Džūkstes-Lestenes apkaimē, bojā gāja, bez vēsts pazuda vai tika ievainoti aptuveni trīs tūkstoši latviešu karavīru. Tās tiek uzskatītas par smagākajām kaujām Kurzemes cietokšņa pastāvēšanas laikā.
Ar Ziemassvētku kaujām parasti domājam kaujas, kas Pirmā pasaules kara laikā notika Jelgavas pusē. 1944. gada 23. decembrī līdz 31. decembrim kaujas notika Džūkstes apkaimē.
Pasaules kara vēsturē 1944. gada Ziemassvētku kaujas, kurās latviešu karavīri bija gan Sarkanās armijas, gan vācu armijas pusē, zināmas ar trīs nosaukumiem. “Sarkanajai armijai tā bija vienkārši Džūkstes operācija. Vāciešiem tā bija trešā Kurzemes lielkauja, bet latvieši tās nodēvēja par Ziemassvētku kaujām. Kurzemes fronte izveidojās 1944. gada oktobrī. Protams, latviešu grenadieru divīzija, kas bija iekļautajā sestajā SS korpusā, atradās šajā apkārtnē – tuvāk Dobelei. Sākoties gan pirmajai, gan trešajai Kurzemes lielkaujai, kas notika šajā apvidū, latvieši galveno smagumu iznesa Lestenes apkārtnē,” saka majors Jānis Slaidiņš, Latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” valdes loceklis.
Neatkarīgi no tā, kurā armijā latvieši bija, tie domāja un cīnījās par Latviju. Tomēr, neraugoties uz to, ka Ziemassvētkos allaž domājam par mieru, saticību un kopā būšanu, 1944. gada Ziemassvētku kaujās latviešiem nācās cīnīties arī pret latviešiem. “Šajās kaujās bija epizode, kur 19. divīzijas vīri bija spiesti cīnīties pret latviešiem, kuri bija 43. gvardes divīzijā. Tur bija puikas no Latgales, puikas no Vidzemes. Cik esmu dzirdējis, pirms gadiem divdesmit, kad vēl vecie leģionāri bija dzīvi, tās bija tās epizodes, kurās tuvcīņā brālis nogalina brāli, tēvs saņem gūstā dēlu vai otrādi. Tāda ārkārtīga traģēdija, un man tas ar to arī asociējas. Šis fenomens Ziemassvētkos – miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts, tai pašā laikā šī milzīgā traģēdija,” saka zemessardzes kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics.
Frontes līnija Otrā pasaules kara Ziemassvētku kaujās bijusi apmēram 10-12 kilometrus gara. Jau trešo gadu 23. decembrī tiek rīkots pārgājiens pa kauju vietām, kurā šogad piedalījušies ap astoņdesmit cilvēku.
Sarkanā armija šajā kaujā savus mērķus nesasniedza, bet cena bija aptuveni 3000 kritušo, bezvēsts pazudušo un ievainoto latviešu karavīru, vairums no kuriem esot apglabāta Lestenes Brāļu kapos. Šogad Ziemassvētku kaujām aprit 80. gadskārta. Godinot kritušos karavīrus, Lestenes Brāļu kapos ziedus nolikt ieradies arī Valsts prezidents. Pie kritušo karavīru piemiņas plāksnēm iedegas svecīšu liesmas,bet daudzi joprojām tajās meklē savu tēvu un vectēvu uzvārdus. Dobelnieks Edgars Gaigalis, kuram bez vēsts pazuduši abi vectēvi, šurp atvedis arī savus dēlus. “Laikam jau nemaz nav tik vienkārši izstāstīt tādiem maziem, bet, manuprāt, ir pareizi sākt stāstīt un radīt, lai viņi saprastu tā laika notikumus, jo šobrīd jau mēs dzīvojam tādā paralēlā realitātē. Karš ir salīdzinoši netālu. Viņi to dzird un redz, kad par to stāsta radio un televīzija, savukārt šeit mēs mazliet varam pieskarties tā laika notikumiem.”
Ziemassvētku kauju 80. gadadienā Lestenes evanģēliski luteriskajā baznīcā notika arī piemiņas dievkalpojums.
