Jau ziņojām, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) turpina apsekot objektus, kas varētu kalpot kā patvertnes, bet līdz decembra sākumam pie daļēji un pilnībā atbilstošajām ir jāizvieto to apzīmējošas zīmes. Tikmēr aizvien vēl nav finansējuma patvertņu pielāgošanai vai atjaunošanai.
Līdz novembrim VUGD turpina apsekot potenciālās patvertņu vietas. Taču Cēsu novada pašvaldība situāciju sāka apzināt jau sākoties karam Ukrainā 2022. gadā. Šeit apsekotas 395 dzīvojamās ēkas un 61 sabiedriskā ēka.
Cēsu novada Būvvaldes vadītāja Irēna Suipe: “Tika vērtēts pēc vairākiem kritērijiem, kā būtu piemērojams tām vajadzībām ir patvertnēm. Protams, tas ir ēkas pagraba iebūves dziļums. Ir logi, nav logu, griestu augstums, vai ir kaut kādas inženierkomunikācijas, vai ir evakuācijas iespējas. Vai arī konstatēts, ka tā un tā nav, tad izdara secinājumus – vai nu to sakārtojam, vai papildinām, vai arī varbūt meklējam citu vietu. Protams, ekonomiski arī jāsaprot, cik tas ir iespējams.”
Irēna Suipe arī mūs aizveda uz divām no pilsētas labākajām potenciālajām patvertnēm – Cēsu koncertzāles un Cēsu bibliotēkas pagrabstāvos. Viņa norāda, tajos ir patvertnei būtiskākās lietas, piemēram, labierīcības, vairākas evakuācijas izejas un lielākā daļa logu ir zem zemes līmeņa.
Jau ziņojām, ka savukārt Valmieras novadā līdz šim apzinātie objekti minimālajām patvertnes prasībām atbilst vien daļēji vai neatbilst vispār. Novada domes priekšsēdētājs pauž bažas par to, kad un kā būs iespējams uzlabot potenciālās patvertņu vietas, jo šobrīd finansējums no valsts tam nav. Viņaprāt, jautājumā par noteiktajām prasībām patvertnēm būtu jāņem vērā Ukrainas pieredze. “Kaut kad esam runājuši ar mūsu ukraiņu draugiem. Gadījumā, ja ēkai nav pagraba, tad viņi papildus klāt būvēja patvertni. Visur tiek izmanti esošie pagrabi – ar smilšu maisu aizkrāmē ciet logus, paskatās, kur kādu sienu iebetonēt. Mēs, nezinu, piedodiet, pārspīlējam, esam uzrakstījuši, ka jābrauc mersedesiem, bet nauda ir 20-gadīgam mopēdam,” saka Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Iekšlietu ministrijā informē, šobrīd no kopumā apzinātajām vairāk nekā pieciem tūkstošiem potenciālo patvertņu, kas būtu trešās kategorijas patvertnes, to pielāgošana būtu tiesības, nevis pienākums. Ministrijā atzīst, finansējuma šobrīd tam nav, bet to varētu piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem un vēl ir jautājums par iespēju pašvaldībam, iespējams, aizņemties šādu mērķu īstenošanai. Iekšlietu ministrija: “Patvertņu un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai, paredzot minimāli nepieciešamo aprīkojumu, indikatīvi būtu nepieciešams finansējums kopā 98 679 900 eiro apmērā. No finansējuma avota viedokļa Eiropas Savienības fondu finansējums būtu kā viens no galvenajiem finansējuma avotiem patvertņu vai vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai finansēšanai.”
Savukārt lielākajā valstspilsētā Latgalē – Daugavpilī –, kur kopumā ir apzināti 102 objekti no līdz šim apsekotajiem, astoņiem ir pilnībā atbilstoši, bet 41– daļēji. Līdz šim pie diviem objektiem jau izvietotas arī patvertņu zīmes. Te gan stāsta – par patvertņu uzlabošanu un tam nepieciešamo finansējumu domās, kad tiks apsekoti visi objekti.
Daugavpils un Augšdaugavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas izpildsekretārs Kārlis Rasis: “Šobrīd vispār no pārbaudītajiem objektiem ietilptu aptuveni 25% no Daugavpils iedzīvotājiem jeb 20 tūkstoši. Protams, šis skaits nav pietiekams. Tā kā apsekošanas darbi vēl turpinās un skaitļi mainīsies, kāpināsim šo skaitu. Jāveic, protams, ir arī uzlabojumi šiem pagrabiem, bet tas nav izdarams tik īsā laikā. Es domāju, ka jāsagaida. Tad, kad apsekos tos visus objektus, būs redzami kopējie skaitļi par to, cik ir atzīti par piemērotiem, ņemot vērā tās vadlīnijas un prasības. Tad arī būs jāvērtē, kur tie ieguldījumi ir vajadzīgi vai kur tie ieguldījumi nav vajadzīgi.”
Kopumā objektos, kas līdz šim novērtēti kā daļēji vai pilnībā atbilstoši patvertņu vajadzībām, ietilpst nedaudz vairāk nekā 400 tūkstoši no kopējā iedzīvotāju skaita – 1,8 miljoniem.
