Šķiroti atkritumi kļūst par resursu, pēc kura pārstrādātāju pieprasījums aizvien pieaugot. Lai atkritumus varētu sašķirot ātrāk, vairāk un kvalitatīvāk, Salaspils novada Aconē šodien atklāta automatizētā atkritumu šķirošanas rūpnīca. Gadā tā varēšot sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu, kas esot tikpat daudz, cik gadā saražo, piemēram, Valmieras pilsēta. Neatrisināts gan joprojām ir jautājums – kā panākt, lai ražotāji preču iesaiņošanai izmantotu tikai pārstrādājamos polimērus.
Jau aptuveni desmit gadus Latvijā darbojas dalītā atkritumu vākšanas sistēma, kas ir veids kā pasargāt dabu un vienlaikus izpildīt Eiropas Savienības nospraustos mērķus – līdz 2030. gadam poligonos apglabāt tikai 10% atkritumu. Lai to sasniegtu, jau pašreiz sadzīves atkritumi pirms apglabāšanas poligonos tiek pāršķiroti SIA “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valērijs Stankevičs: “Viņiem ir reģionālais princips. Kaut kur rūpnīcas ir pašvaldībām, kaut kur rūpnīcas ir privātiem partneriem, kas jau detalizētāk nodarbojas ar šaurāka profila atkritumu sķirošanu – vai tie ir būvgruži, bioloģiskā masa vai tā tālāk”
Kā norāda uzņēmuma “Eco Baltia vide” vadītājs Jānis Aizbalts, līdz šim viņu uzņēmuma savāktie atkritumi no Pierīgas tika pāršķiroti Getliņu poligonā, tomēr tas neesot pietiekami. “Daļa no iepakojuma joprojām ir sadzīves atkritumos. Diemžēl daļa aiziet uz dedzināšanu, jo, kad šķiro manuāli, tā kvalitāte un jauda nav tik liela. Lai izvilktu gan no noglabāšanas, gan no apjoma, vajag šādas automatizētas šķirošanas rūpnīcas. Es teiktu, ka ne tikai runājot par atkritumu apsaimniekošanas reģionu, bet vismaz katrā Latvijas lielajā reģionā vajadzētu būt vismaz vienai automatizētajai sķirošanai, lai tomēr tiktu galā ar visiem pieaugošajiem iepakojuma apjomiem.”
Šodien šāda rūpnīca tika atklāta Salaspils novadā. Jaunajā rūpnīcā pāršķiro gan sadzīves atkritumu konteineru saturu, gan šķiroto papīru un plastmasu. Slīdot pa transportiera lenti, gan ar mehāniskām, gan automatizētām ierīcēm atkritumi tiek sadalīti pa materiālu veidiem. Šajā brīdī tie kļūst par resursu, no kā radīt jaunus produktus. Uz līnijas stundas laikā varot sašķirot septiņas tonnas atkritumu. SIA “Eco Baltia vide” attīstības direktors Andris Karlsons: “Visdažādākie veidi atlasās. Sākot ar stiklu, dažādi polimēru veidi, kur cilvēkam pašam pat īsti nav jāsaprot, kas tas ir. Tamdēļ ir domāts automātiskās optiskās atlasīšanas iekārtas, kas to pašas izdara , beigās ir cilvēks, kurš kontrolē kvalitāti. Ja nu tur pie polimēriem ir piebiris, piemēram, kāds papīrs, to nolasa.”
Pieprasījums pēc pārstrādei derīgiem atkritumiem augot, mainoties arī tendences.
Karlsons: “Ja kādreiz pārstrādātāji ņēma pretī tikai labas kvalitātes kartonu un papīru, tad tagad jau ir daudz iespēju, piemēram, mazas un netīras plēves vai jebkādus citus dīvainus polimēru miksus. Ir pieprasījums jau arī uz šādiem.”
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Kas arī svarīgi, ka arī patērētājs, pērkot preces, arī jau novērtē, ka tas tiek ražots no otrreizējiem materiāliem. Līdz ar to mēs skatāmies, ka tajā nišā ir ļoti liels potenciāls. Materiālu noiets pašreiz ir gan vietējā tirgū. Ir arī Latvijā, kas pārstrādā, kolosāli uzņēmumi. Protams, ir daļa, kas aiziet eksportā.”
Ministra ieskatā jautājums, par ko vēl nāksies diskutēt, ir – ko darīt ar atkritumiem, kurus nevar pārstrādāt. Tāpat diskutējams jautājums esot par nepārstrādājamajiem materiāliem, kurus pašreiz izmanto preču iepakošanai.
Pašreiz tiekot pārstrādāti nedaudz vairāk nekā 50% no Latvijā kopumā sašķirotajiem, kā arī pāršķirotajiem sadzīves atkritumiem. Jaunajā “Eco Baltia vide” šķirošanas rūpnīcā gadā tikšot sašķirotas 20 000 tonnas sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu iepakojuma, kas ir aptuveni 10% no visa iepakojumu apjoma.
