Katru gadu divas reizes – vasarā veģetācijas laikā un rudenī, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori dodas pie stādaudzētājiem un pārbauda augus, vai tie nav inficēti ar Latvijas dabai bīstamiem kaitēkļiem un slimībām, pavisam 28 Eiropas Savienības reglamentētiem nekarantīnas un 21 karantīnas organismu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta bakteriālās iedegas saimniekaugiem.
Jebkurai stādaudzētavai, kas vēlas izplatīt augus, jāreģistrējas Valsts augu aizsardzības dienestā Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā. Stādaudzētavai ir jānorāda plānotās audzējamās sugas, platība un cita svarīga informācija, lai dienests to varētu uzraudzīt.
Pārbaužu laikā dienesta inspektori vizuāli novērtē augu fitosanitāro stāvokli, kvalitāti un veselību. Pārbauda augus, vai tie ir veselīgi, pārliecinās, kā izskatās stumbrs, vai lapiņas un pārējās augu daļas ir bez simptomu pazīmēm.
Pārbaudes laikā tiek izmantota mobilā lietotne, jo tajā var redzēt visu informāciju par stādaudzētavu, kā arī tajā tiek fiksētas veiktās darbības. Augus pārbauda gan uz bīstamo karantīnas organismu, gan arī uz reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtni. Ja tiek novērota kāda no kaitīgo organismu pazīmēm, tiek ņemti paraugi laboratoriskajai testēšanai izvēles kārtā.
“Noņemam vismaz 30 zariņus no šīs platības, man ir nepieciešami apmēram 10 centimetru gari zariņi. Un šādā veidā tos atlapoju un pēc tam lieku paraugā,” stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Jūlija Sebeļeva.
Paraugu ietin filtrpapīrā, pēc tam ieliek maisiņā, uz tā uzlīmē etiķeti, kur tiek norādīts parauga numurs, pēc kura vadoties laboratorija varēs sniegt atbildi inspektorei. Tādējādi tiek nodrošināta stādu audzētāja konfidencialitāte. Arī kokaudzētava “Bulduri” jau vairākus gadus sadarbojas ar dienestu.
“Mēs gribam zināt un būt pārliecināti, ka mums ir veseli augi, ko mēs piedāvājam saviem pircējiem. Un līdz ar to šī pārbaudes sistēma, kas tiek ieviesta, lai pārliecinātos par augu veselību, ir arī absolūti mūsu interesēs. Un mums tad arī ir drošāk šos augus tirgot,” norāda kokaudzētavas “Bulduri” vadītājs Kaspars Vēveris.
Arī klientiem, pērkot augus, jāpievērš uzmanība, kādus izvēlas. “Tad, kad aizdodies uz kādu stādu centru vai pārtikas lielveikalu, kur pēdējos gados visai intensīvi tirgo arī augus, protams, cilvēkiem gribas kaut kādus interesantākus un eksotiskākus augus, bet mēs visi aizmirstam par to, ka tikpat viegli ar šo eksotisko augu mēs varam ievest un ievazāt visai eksotiskas slimības un kaitēkļus. Un tad jau mēs varam nonākt visai dramatisku apstākļu priekšā,” brīdina Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš.
Lai klients būtu drošs un neiegādātos neveselus augus, katram stādam, kuram ir saslimšanas risks, ir pievienota augu pase.
“Eiropas augu veselības regula paredz vienādus spēles noteikumus visiem profesionālajiem audzētājiem Eiropas Savienībā. Un arī vienāds ir šis noformējums, kā ir jāizskatās augu pasei. Un tad šīs uzlīmes apstiprina faktu, ka augi ir pārbaudīti, tai skaitā pārbaudīti laboratoriski, un viņi nav slimi ar bakteriālo iedegu. Šīs ir purpurābeles, kuras arī ir bakteriālās iedegas saimniekaugi, un tāpēc tām arī ir augu pases ar speciālu norādi par aizsargzonu,” skaidro Kaspars Vēveris.
Augu pase ir vienots dokuments visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ja augs ir bakteriālās iedegas augs, tad ir jābūt norādei, ka tas ir audzēts bakteriālās iedegas aizsargājamajā zonā vai buferzonā, kur ir veiktas īpašas pārbaudes.
“Ar buru “A” norāda informāciju par auga botānisko nosaukumu, šķirnes norāde nav obligāta. Ar “B” tiek apzīmēts reģistrācijas numurs oficiālajā, profesionālajā reģistrā. Tāds reģistrs ir katrā dalībvalstī. Daļa no datiem ir pieejama publiski tīmekļvietnēs. “C” burts ir izsekojamības kods, kas arī palīdz saprast, kura partija ir inficēta, ja tiek atklāts karantīnas organisms. Bet “D” ir auga izcelsmes valsts,” augu pases norādes izskaidro Jūlija Sebeļeva.
Tas nozīmē, ka Valsts augu aizsardzības dienests var izsekot augu, noteikt tā izcelsmi. Tāpat arī, pasūtot augus internetā, jāpievērš uzmanība augu izcelsmei.
Jūlija Sebeļeva atgādina: “Internetā jūs varat prasīt augu pases. Tas ir likumiski. Un no Eiropas Savienības valstīm ir jāpasūta stādi ar augu pasi un no trešajām valstīm būtu jābūt pievienotam fitosanitārajam sertifikātam, kas apliecina, ka stādi ir izaudzēti tieši reģistrētā stādaudzētavā un ka tur ir veiktas mērķtiecīgas pārbaudes tieši, lai pārbaudītu konkrētus augus uz konkrētiem kaitīgiem organismiem, –
Ja laikus gan klients, gan pārdevējs būs padomājis par šīm darbībām, tas pasargās no augu saslimšanas riskiem. Ir ļoti svarīgi nosargāt Latviju no īpaši bīstamajiem augu karantīnas organismiem, tādēļ jau otro gadu Valsts augu aizsardzības dienests iesaistījies Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes augu veselības kampaņā #PlantHealth4Life ar mērķi “Saglabāt augu veselību, aizsargāt dzīvību”.
Augu veselība ir svarīga mūsu planētas labklājībai un katrs, pat vismazākais solis, ko veicam, lai to saglabātu, ir nozīmīgs. Apmeklējiet kampaņas tīmekļvietni un uzziniet, kā jūs varat aizsargāt augu veselību!