Decembra sākumā ir dižgara Krišjāņa Valdemāra dzimšanas diena. Šogad viņam 199, bet līdz ar to sākas ceļš uz viņa divsimtgadi. Ticot, ka Krišjānis Valdemārs ir bezgalīgas iedvesmas un Latvijas mīlestības avots, spēkpilns, veldzējošs un šodienas Latvijai vitāli vajadzīgs, vairāki entuziasti jau izveidojuši fondu “Valdemārs”. Līdz divsimtgadei visā Latvijā plānoti vairāki nozīmīgi pasākumi, taču īpaša vieta būs tieši Valdemārpils.
Pirmais – tieši ar šo vārdu bieži var raksturot dižgaru Krišjāni Valdemāru. Pirmās latviešu jūrskolas dibinātājs, pirmās latviešu bibliotēkas, laicīgā kora dibinātājs, pirmais jaunlatviešu kustības organizētājs un vadītājs, pirmais, kurš rosināja vākt folkloru.
Žanete Grende, viena no fonda “Valdemārs” dibinātājām: “Ikdienā, visticamāk, cilvēki Krišjāni Valdemāru zina. Viņi zina, ka viņš bija liels un kaut ko darīja. Bet, ko viņš darīja, tas mērogs, amplitūda un visi tie darbi ir brīnumaini. Tāpēc mēs aicinām visus vairot Valdemāru, darīt tāpat kā Valdemārs un vēl labāk!”
Valdemārs vairojas arī interesentu skaitā – šogad svētbrīdī baznīca krietni vien pilnāka. Katrs no runātājiem dāvanā saņem pamatīga izmēra grāmatzīmi ar Valdemāra portretu, kura autore ir grafiķe Baiba Kalna. Vēl īpašāku to padara tas, ka portrets atspiests uz buru auduma.
Baiba Kalna: “Jūras skolas, Valdemāra ieguldījums, šis viņa portrets un uzsaukums “Vairo Valdemāru” uz šāda buru auduma sasaucas kopā un idejiski, man liekas, ļoti skaisti! “
Valdemārs arī pirmais Talsu novadnieks Tērbatas universitātē, kurš nebaidījās sevi saukt par LATVIETI, tāpēc jubilejā tieši šo vārdu pie viņam veltītā pieminekļa izgaismo svecītes. Vēlme vairot Valdemāru apvienojusi arī vairākus Talsu novada un Latvijas muzejus.
Karīna Leinberga-Lemberga, fonda “Valdemārs” dibinātāja, Valdemārpils TIC vadītāja: “Krišjānis Valdemārs vienos šajā gadā visu Latviju, arī decembrī mēs gaidām ciemiņus no Ainažiem. Un mēs visi runājam, gribas teikt, burtiski vienā valodā.”
Entuziastiem pievienojies arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas līdz Valdemāra divsimtgadei rīkos trīs nozīmīgus, arī starptautiskus notikumus. Fonda “Valdemārs” dalībniekus un līdzgaitniekus vieno profesionāla interese, bet “Vairot Valdemāru” var ikviens – kaut vai vienkārši, iepazīstoties ar dižgara biogrāfiju.
Liene Johansone-Kuzmina, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore: “Un tad, jā, padomāt uz to savu perspektīvu. Varbūt ne vienmēr vajag nodibināt pirmo bibliotēku vai pirmo jūras skolu, bet kaut ko katrs mēs noteikti varam izdarīt savā tuvākajā apkārtnē, lai padarītu to Latviju labāku.”
Valdemāram nākamgad 200, bet Imanta Ziedoņa fondam – 10. Viņi sevi dēvē par kedaiņiem, un septembrī aicinās interesentus kopā iet ceļu no Rojas līdz Ārlavas baznīcai un Valdemārpilij. Dziedot.
Žanete Grende:“Man liekas, ka ļoti simboliski Rojā paskatīties uz jūru – kā to skatījās Valdemārs. Kā uz tādu iespēju vietu. Un es domāju, ka daudziem cilvēkiem atklājums būs Valdemārpils, jo Valdemārpils kaut kā tā sāk atmosties.”
Karīna Leinberga-Lemberga: “Neskatoties uz to, ka visā Latvijā notiks pasākumi, tomēr esam par to, ka tiem sirdspukstiem ir jābūt šeit Valdemārpilī.”
Jaudīgākie notikumi vēl priekšā, bet fonds “Valdemārs” jau piedalījies fotogrāfa Ulda Brieža izstādes organizēšanā, rīkojis plenēru, kura rezultāts nu bija skatāms dižgara dzimšanas dienā un apvienojis vietējo kopienu, kas aktīvi līdzdarbojas notikumu radīšanā.
Publicitātes foto