Vecvecāku diena pasaulē nav tik populārā kā Mātes vai Tēva diena, bet daudzās valstīs to tomēr atzīmē, piemēram, Anglijā šo dienu svin 11. februārī, Francijā – marta pirmajā svētdienā, Turcijā – 8. februārī. Taču viens no senākajiem šīs tradīcijas aizsākumiem meklējams Polijā, kur vecmāmiņu un vectētiņu dienu sāka svinēt jau 1965. gadā, un arī vairumam Latvijā esošo poļu skolu šī arī ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju.
Šogad aprit jau 60 gadi, kopš vecmāmiņu un vectētiņu diena tiek oficiāli svinēta Polijā – katru gadu vecmāmiņu svētki norisinās 21., bet vectētiņu – 22. janvārī, kad bērni un mazbērni gatavo tiem apsveikumus, dodas ciemos un pavada laiku kopā, uzsverot tieši vecvecāku lielo nozīmi bērnu dzīvēs un audzināšanas procesā. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijā savukārt šī tradīcija pastāv jau 20 gadus.
Valentīna Šidlovska, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolotāja, skolas muzeja vadītāja: “Šī tradīcija mums atbrauca uz skolu kopā ar viesskolotājām no Polijas 1995. gadā. Daudzi vecāki strādā, bērnus no skolas izņem vecvecāki, bet daļai vecvecāki ir laukos, un no laukiem, tad, kad ziemas bija daudz bargākas, nevar salīdzināt ar šodienu, tad brida pa sniegu, brauca ar kamanām, lai tiktu uz šiem saviem svētkiem, kur aicināti vecmāmiņas un vectētiņi, lai apciemotu mazbērnus. “
Polijā vecvecākus sumina gan ar paštaisītām, gan pirktām dāvanām un sanākšanu ģimenes lokā, savukārt Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā skolēni ik gadu gatavo apsveikuma kartiņas, ieraksta video sveicienus, kā arī rīko klātienes koncertus, kuros vecvecāki var arī iepazīties savā starpā.
Denita Kuzņecova, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas 12. klases skolniece: “Svarīgi ir svinēt vecvecāku dienu, jo mēs varam godināt savus vecvecākus, mēs varam teikt savas jūtas tiem.”
Liene Indriksone, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas 6. klases skolniece: “Man liekas svarīgi, jo viņi tāpat ir tuvi cilvēki, kā mamma vai tētis, nu viņi jutas pārsteigti, ka skola arī rīko tādus pasākumus un viņus ļoti ciena.”
Vecvecākiem pašiem, sevišķi tiem, kam ir poļu saknes, šī ir iespēja ne vien lieku reizi satikt mazbērnus, bet arī socializēties.
Denita Kuzņecova, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas 12. klases skolniece: “Mana vecmāmiņa no tēta puses ir poliete, viņas mamma arī bija poliete, un viņa ir apsēsta ar šo tradīciju, viņai ļoti patika nākt uz mūsu skolu, jo viņa uzreiz sāk runāt poļu valodā, ar viņu visi sveicinās polu valodā, un viņai tas ļoti patika.”
Marina Vasiļjeva, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolēnu vecmāmiņa, poliete:”Es, pati esot vecmāmiņa, domāju, ka vecmāmiņu un vectētiņu dienas svētki ir ļoti patīkams notikums, gan visiem, kas šeit sanāk, gan, protams, vecmāmiņām un vectētiņiem, un tradīcija vispār ir laba, arī Latvijā vajadzētu tādu tradīciju. “
Lai gan Latvijā vecmāmiņām un vectētiņiem nav veltīti atsevišķi svētki, lielāku vērību ar sveicieniem, klātienes apciemojumiem un pievēršot uzmanību arī viņiem aktuāliem jautājumiem tiem veltām 1.oktobrī, kad ir Starptautiskā Senioru diena vai citiem zināma arī kā Veco ļaužu diena.
