Ik gadu vasaras nogalē AFS starpkultūru programmā Latvijā ierodas virkne ārvalstu vidusskolas vecuma jauniešu, lai satiktos ar savām jaunajām ģimenēm un uzsāktu, iespējams, vienu no savas dzīves svarīgākajiem izaicinājumiem – dzīvot svešā valstī svešā ģimenē un mācīties.
Pirms gada no ASV Latvijā ieradās Anna Gollhardta – 16 gadus veca meitene, kurai šis bija pirmais brauciens ārpus savas valsts. Turpmākos 10 mēnešus viņu kā savu ģimenes locekli Saulkrastos uzņēma Stjadu ģimene. Par to, ko nozīmē pusaudzim izkāpt no savas komforta zonas un no plašas valsts ar lielām ambīcijām doties uz mazu valsti otrpus okeānam, Anna piekrita dalīties savā stāstā.
Anna. Foto no privātā arhīva
Anna Gollhardta: Es dzīvoju mazā pilsētā Ripley, kas atrodas Ņujorkas štata rietumu daļā. Nāku no daudzbērnu ģimenes, kuriem liela aizraušanās ir sports. Man ir vecāka māsa un dvīņubrālis. Pirms gada īstenoju savā dzīvē lielāko avantūru – braucu uz valsti, par kuru man līdz tam vispār nebija ne mazākā priekšstata.
Kāpēc izlēmi atbraukt mācīties uz Latviju?
Vēlējos izmēģināt kaut ko jaunu — ne tikai valsti, bet arī kultūru un paražas. Negribēju dzīvot vietā, kur justos kā tūrists, vai valstī, kas būtu cieši saistīta ar manējo. Tas padarīja Latviju par ideālu izvēli. Par to zina maz amerikāņu, kas to padarīja vēl interesantāku. Šogad biju vienīgā amerikāniete starp AFS apmaiņas studentiem Latvijā, un es nevarētu būt bijusi laimīgāka. Ne mirkli nenožēloju savu izvēli doties uz Latviju. Tā manā sirdī ieņem īpašu vietu, ko glabāšu vienmēr.
Kādas bija tavas gaidas par dzīvi šeit pirms Tu ieradies?
Pirms ierašanās Latvijā es nezināju, ko sagaidīt. Neviens no maniem draugiem nebija pametis ASV, tāpēc es devos pilnīgā neziņā. Par Latviju arī daudzi nebija dzirdējuši. Ierodoties es zināju vien to, ka mana dzīve ir mainījusies — jaunas ielas, jaunas sejas un jaunas dzīves sākums.
Kad apmaiņas gads beidzās, es atskatījos uz sevi pirms 10 mēnešiem — meiteni, kura nekad nebija braukusi ar sabiedrisko transportu, nekad nebija viena devusies ārpus mājām un nekad nebija ceļojusi ārpus savas valsts. Tas tiešām ir pirmais patstāvības gads.
Pastāsti par savu ikdienu Latvijā!
Latvijā ieradāmies divas nedēļas pirms mācību gada sākuma, un šajā laikā iepazinu vietējo vidi. Mācījos Saulkrastu novada vidusskolā, trīs dienas nedēļā kopā ar vietējiem bērniem trenējos basketbolu. Sākumā bija grūti pierast pie jaunā dzīvesveida, jo šeit ir mierīgāks temps, kas atšķīrās no stingrā grafika ASV. Gan ēdiens, gan skola, gan pat laika josla — gandrīz viss bija jāatmet, lai sāktu no jauna.
Anna kopā ar savu viesģimeni. Foto no ģimenes privātā arhīva
Kas ir tas, ko esi ieguvusi no šī gada, dzīvojot tik tālu prom no mājām?
Kad nonāc jaunā vidē, iemācies pielāgoties un kļūt neatkarīgs. Es sapratu arī to, ka ir labi paļauties uz citiem un veidot dziļas attiecības.
Man bija iespēja kļūt par tuvu draugu japānietei, grieķim un francūzim — visi viņi Latvijā ieradās AFS programmā. Tā kā mēs nācām no dažādām kultūrām, reizēm radās saspringtas situācijas, taču mēs iemācījāmies, ka esam līdzīgāki, nekā šķiet. Pat tagad — četrās laika zonās un trīs kontinentos — mēs joprojām esam cieši saistīti, un mūsu draudzība turpina augt.
Ja būtu iespējams, ko tu mainītu šajā gadā?
Ja varētu mainīt vienu lietu šajā gadā, tad tā būtu valodas apguves konsekvence. Latviešu valoda man bija grūta, tai nebija daudz līdzību ar angļu valodu. Vēlētos, kaut būtu vairāk to mācījusies un iesaistījusies pilnībā.
Kādas ir Tavas labākās atmiņas no Latvijā pavadītā laika?
Labākās atmiņas no šī gada noteikti ir ceļojums uz Liepāju ar viesģimeni, kas notika pilsētas 400 gadu jubilejā. Man ļoti patika arī AFS “Post Arrival” nometne, kurā satikām visus apmaiņas studentus, vienai daļai noslēdzās semestris un bija plānos doties prom, kamēr citi tikai ieradās. Viens no tādiem atmiņā paliekošiem brīžiem ir arī diena, kad ar AFS draugiem izgatavojām vienādus krekliņus par godu mūsu draudzībai.
AFS apmaiņas programmas jauniešu saliedēšanās pasākums. Foto no privātā arhīva
Kāpēc tu ieteiktu arī citiem izmēģināt AFS programmu?
AFS apmaiņas programma ir ideāla tiem vidusskolēniem, kuri vēlas doties uz ārzemēm pamēģināt jaunu vidi drošā veidā. Organizācijas darbinieki un brīvprātīgie ir lieliski un vienmēr atbalsta jauniešu ieceres. Man bija daudz iespēju apmeklēt AFS Latvijas biroju kultūras vakaros, pasākumos vai vienkārši, lai sasveicinātos, un vienmēr tiku silti uzņemta. Arī pirms došanās uz ārzemēm ir iespēja savā valstī iepazīties ar citiem skolēniem, pat ja viņi nedodas uz to pašu valsti, kuru esi izvēlējies pats.
Par programmu: AFS Starpkultūru programmas ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija, kas nodrošina starpkultūru mācīšanās iespējas, lai palīdzētu attīstīt zināšanas, iemaņas un izpratni taisnīgākas un mierpilnākas pasaules radīšanai. Programma rada īpašas starpkultūru mācīšanās iespējas 15-18 gadus veciem jauniešiem, vienu gadu mācoties vidusskolā un dzīvojot kādā no 70 partnervalstīm. Programmā aicināties iesaistīties arī viesģimenes – ģimenes, kas uzņem jauniešus savās mājās, iegūstot starpkultūru pieredzi.