Gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais veids, kā veicināt atbildīgu aizņemšanos, ir finanšu pratības stundas skolās, aģentūru LETA informēja “Bigbank” Latvijas filiāles pārstāvji, atsaucoties uz “Norstat” veikto aptauju.
Finanšu pratības iekļaušana skolu programmās kā labākais risinājums atbildīgas aizņemšanās veicināšanai bija populārākā atbilde respondentiem visās vecumu grupās visos Latvijas reģionos. Cilvēki ar augstāko izglītību daudz biežāk (52%) atzina finanšu pratības nozīmi, salīdzinot ar tiem, kuriem ir tikai pamatizglītība (28%).
Taču “Bigbank” aptaujātie eksperti atzīst, ka pašlaik ir vairāki šķēršļi, lai pilnvērtīgi īstenotu finanšu pratības ieviešanu skolās. Proti, šobrīd tēmas par naudu tiek apspriestas vairāku priekšmetu mācību saturā, kā arī trūkst skolotāju ar pamatizglītību ekonomikā.
Lai iegūtu precīzu ainu par finanšu un ekonomikas tematu apguvi skolās, Latvijas Banka šobrīd veic 9. klašu skolēnu finanšu pratības novērtējumu.
Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše norāda, ka ir aptaujāti ekonomikas un finanšu tematu skolotāji, kuri iezīmē vairākus izaicinājumus. Pirmais no tiem ir neveiksmīga vēstures un sociālo zinību saplūšana vienā mācību priekšmetā. Tematu loks ir pārāk plašs, nav iespējams vienlīdz kvalitatīvi apgūt gan vēsturi, gan ekonomiku un finanses, gan arī politiku, tiesības un citas tēmas, ko ietver šī apvienotā priekšmeta saturs.
Arī Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas sociālo zinātņu skolotāja Santa Kazaka, kura savulaik piedalījās “Skola 2030” satura izveidē, piekrīt, ka problēma slēpjas tajā, ka finanšu pratība ir integrēta sociālo zinību un sociālo zinātņu mācību priekšmetos, kurus bieži vien pasniedz skolotāji, kuriem nav padziļinātu zināšanu ekonomikā.
Līdztekus finanšu izglītībai skolās, iedzīvotāji aptaujā izceļ vēl vairākus būtiskus faktorus, kas palīdzētu sabiedrībai pieņemt pārdomātākus lēmumus par aizņemšanos.
Reģionu un pilsētu iedzīvotāju viedokļi arī atšķiras – ja Rīgā biežāka diskusija medijos par finanšu pratību šķiet būtiska 20% respondentu, tad laukos tikai 10% to uzskata par nozīmīgu. Tomēr kopumā tas bija viens no mazāk atbalstītajiem risinājumiem (17%). Zemgalē iedzīvotāji īpaši augstu vērtē brīvi pieejamus personīgā kredītreitinga datus (22%), savukārt Latgalē šī iespēja šķiet vismazāk aktuāla (11%).
Aptauju veica “Norstat” 2025.gada martā, aptaujājot 1002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.