Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana ir svarīga, lai pasargātu iedzīvotājus, lauksaimniekus un uzņēmējus no plūdiem. Ar Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma atbalstu visā Latvijā tiek īstenoti projekti ar mērķi mazināt plūdu riskus. Šobrīd varam aplūkot vienu no īstenotajiem projektiem, kas ir teju pilnībā pabeigts – Ķūļciema poldera sūkņu stacija.
Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu valdes loceklis Māris Muižnieks norāda: “Tā ir pārbūvēta uz vecās stacijas pamatiem, bet pilnībā modernizēta ar jaudīgiem trīs energoefektīviem sūkņiem. Arī šī teritorija ir dabas liegums Natura 2000 teritorija un tāpēc mēs īpaši skatāmies, lai tiktu ievēroti visi vides nosacījumi. Jau pagājušā gadsimta 80. gados, kad attīstījās vairāk meliorācija, tika uzbūvēta šī stacija un 1989. gadā nodota ekspluatācijā. Nu mūsdienām sūkņi jau bija nokalpojuši, nebija energoefektīvi, liels elektrības patēriņš, kā arī netika galā ar tiem ūdens apjomiem. Pateicoties Eiropas Savienības Atveseļošanas fondam, pilnībā tiek atjaunota šī stacija. Šeit arī sateces baseins ir diezgan liels – 1000 hektāri. Blakus ir ciems un iedzīvotājiem arī ir uzlabota dzīves kvalitāte, lauksaimnieki var nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, ganībām.”
ReTV foto
Kopumā visā Latvijā tiek īstenoti 22 nozīmīgi investīciju projekti. To ietvaros tiek atjaunotas deviņas sūkņu stacijas, aprīkojot tās ar moderniem, energoefektīviem un videi draudzīgiem sūkņiem. Tāpat dažādās Latvijas vietās tiek atjaunoti arī divpadsmit dambji. Papildus tiek sakārtota viena potomālā upe. Visu minēto projektu pasūtītājs ir valsts SIA “Zemkopības nekustamie īpašumi”. Projekti tiek īstenoti ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu, nodrošinot koordinētu plānošanu un uzraudzību atbilstoši noteiktajām prasībām un nozares attīstības mērķiem.
Māris Muižnieks: “Mēs jau redzam arī pēdējo gadu pieredzi. Pēdējie trīs gadi bija bagāti ar nokrišņiem. Arī mēs atrodamies tādā klimata joslā, kur nokrišņu ir vairāk nekā ūdens iztvaiko, un plūdu riski ir sevišķi augsti. Lielisks piemērs ir aizpagājušajā gadā, kad pēc intensīvām lietavām applūda arī lielās pilsētas Jelgava, Jūrmala. Ne tikai pilsētas, bet arī piegulošās teritorijas. Lauksaimniecības zeme gāja bojā. Lauksaimniekiem raža bojāta, infrastruktūra, ceļi pašvaldībām. Daudzās viensētās nevarēja piekļūt pat ātrā palīdzība. Tieši jau valsts un valsts nozīmes lieliski parādīja, ka ūdens notekas, kas tika atjaunotas par Eiropas Savienības līdzekļiem, lieliski tika galā ar pieplūstošo ūdens daudzumu un ūdens tika novadīts uz Lielupi.”
Ir būtiski uzsvērt, ka plūdu pilnīga novēršana nav iespējama, taču ar mērķtiecīgiem pasākumiem, tostarp Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms atbalstu, to ietekmi iespējams būtiski samazināt. Rezultātā ieguvums ir visai sabiedrībai – tiek aizsargāti iedzīvotāji, īpašumi un saimnieciskā darbība, vienlaikus samazinot finansiālos zaudējumus un publiskos izdevumus.
“Ja nebūtu pieejams Eiropas Savienības finansējums, šādu projektu īstenošana tikai ar valsts budžeta līdzekļiem praktiski nebūtu iespējama,” norāda Māris Muižnieks. Infrastruktūras atjaunošanai nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, savukārt valsts budžeta līdzekļi pārsvarā pietiek vien esošo sistēmu uzturēšanai. Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums ir būtisks ne tikai apjoma, bet arī kvalitātes ziņā – tas ļauj modernizēt iekārtas un nodrošināt operatoru darbu ar mūsdienīgu, automatizētu tehniku. Visus projektus plānots noslēgt līdz šī gada 31. jūnijam, un tie nodrošinās ilgtermiņa aizsardzību pret applūšanu gan privātajam, gan sabiedriskajam īpašumam.