Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Atzīmējot kara gadadienu, Rīgā notiek atbalsta pasākumi Ukrainai

24. februāris 2026
Sandra Leitāne un Andris Pāns, ReTV

Izstādes stends ar kara postījumu fotogrāfijām Rīgā un “Nesalaužamības punkta” telts fonā
ReTV foto

Jau 1461 dienu ukraiņi cīnās par savu neatkarību, un tikpat ilgi mēs tos atbalstām. Arī šodien, atzīmējot kara Ukrainā ceturto gadskārtu, Rīgā notiek dažādi pasākumi Ukrainas atbalstam: atklātas vairākas izstādes, kas stāsta par reālo dzīvi Ukrainā kara laikā, bet pie Brīvības pieminekļa šodien darbojas “Nesalaužamības punkts”, kurā ikviens apmaiņā pret ziedojumu var baudīt ukraiņu boršču, tēju un biezpiena sacepumu. 

 

Četri Krievijas pilna mēroga iebrukuma gadi Ukrainā ir vēl viena vēstures lappuse ukraiņu cīņā par savu brīvību. Par ukraiņu sapņiem un pretrunīgo realitāti, kas iemūžināti fotogrāfijās, šodien vēsta izstāde “Brīvība kara ikdienā” Rīgā, Rātslaukumā, ko apskatīt atnākuši arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas desmitklasnieki, kam šeit notiekot vēstures stunda.

 

Cilvēki pie izstādes stendiem Rīgas centrā kara gadadienā

ReTV foto

 

Stāsta skolotājs Roberts Ķipurs: “Mēs te gribējām runāt par septiņpadsmito gadsimtu Latvijā, bet tomēr izlēmām aiziet līdz Brīvības piemineklim uz klusuma brīdi, un atnākt arī līdz Rātslaukumam. Jāsaka godīgi, ņemot vērā mūsu iespējas skolās to regulāri atspoguļot, bieži vien, ņemot vērā programmas, ir arī  grūtības.”

 

Karā Ukrainā iznīcināti tiek ne tikai sapņi, infrastruktūra un cilvēki, bet arī vēsturiskais kultūras mantojums. Pēc Ukrainas Kultūras ministrijas datiem līdz šim iznīcināti un bojāti 1630 kultūras mantojuma pieminekļi un 2437 ēkas – kultūras infrastruktūras objekti, kas fiksēti astoņpadsmit reģionos. Par to šodien pie Latvijas brīvības simbola vēsta fotoizstāde “Kara liecinieki – iznīcinātais kultūras mantojums”.

 

Rīgas Pieminekļu aģentūras direktore Agnese Strautiņa: “Uzbrukums kultūras vēstures mantojumam ir uzbrukums katras nācijas identitātei. Šī izstāde palīdz atcerēties, ka tas ir tas, ko mums jāpalīdz saglabāt, un atbalstīt Ukrainu šajā karā arī kultūras mantojuma saglabāšanā.”

 

Visu dienu pie Brīvības pieminekļa darbojas “Nesalaužamības punkts”, kur ikviens apmaiņā pret ziedojumu, kas palīdzēs nodrošināt siltumu Ukrainai, var saņemt brokastis, pusdienas vai vakariņas. Šeit satiekam arī skolotāju Ludmilu Vakalo no Ukrainas, kura tagad māca bērnus ukraiņu izglītības centrā “VOILA”. Runāt par Ukrainu bez emocijām gan viņa nespēj arī pēc četriem kara gadiem: “Man vīrs ir frontē, mamma mājās Ukrainā. Es ticu, ka būs miers, tāpēc, ka tas vajadzīgs mums visiem. Kā vienosies, tas jau ir cits jautājums, bet, protams, gribētos, lai miers būtu tūlīt, un taisnīgs miers.”

 

Cilvēki pie “Nesalaužamības punkta” telts Rīgā

ReTV foto

 

“Nesalaužamības punktā” ik pa brīdim ienāk visdažādākā vecuma cilvēki, kuri vēlas ar savu ziedojumu kaut nedaudz palīdzēt Ukrainai. Šurp atbraukusi arī Rūta no Kuldīgas: “Man ar Ukrainu ir tik patīkami visi sakari bijuši, tāpēc es, kamēr vēl varu te ienākt, arī atnāku.”

 

Cerības par to, ka šī būs karam Ukrainā pēdējā gadskārta, virmo gaisā un cilvēku sarunās ik gadu, un arī šis nav izņēmums. Arī Ziedot.lv pārstāvei Ilzei Ošānei: “Katru rītu jau es ceru, ka šī būs pēdējā diena, kad Ukrainā būs jāpiedzīvo karš, un atgriezīsies taisnība uz zemes. Diemžēl, kamēr lielvaras vienojās un pārrunu procesā nav panākušas to rezultātu, tas, ko mēs varam darīt – tikai un vienīgi turpināt atbalstīt gan ukraiņu kopienu šeit pat Latvijā, gan sūtot humāno palīdzību uz Ukrainu.”

Saistītās birkas