Ēkas siltināšana tagad iespējama arī bez sastatnēm, kuru uzstādīšana un demontāža prasa papildus laiku. Rīgā izveidota ražošanas līnija, kurā ēku siltināšanai izgatavo koka karkasa paneļus ar siltumizolāciju un jau iestrādātiem logiem. Tas ne vien ļaušot saīsināt darbu veikšanas laiku, bet arī uzlabot ekonomiku, jo paneļu ražošanā izmanto vietējo kokmateriālu. Izmēģināt praksē jauno siltināšanas metodi pirmie varēs valcēnieši.
Ēkas, kas jau iztālēm atšķiras ar savu krāsaino fasādi, pēdējos gados redzamas aizvien biežāk, tomēr energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamajam fondam norisinās pārāk lēni. Pašreiz renovēti vien 4% no visām daudzdzīvokļu ēkām, kam tas būtu nepieciešams. Tagad uzsākta jauna siltināšanas metode ar koka karkasu paneļiem, kurā aptuveni 90% darbu tiek paveikti jau ražotnē.
ReTV foto
Skaidro SIA “Siltie nami” valdes priekšsēdētājs Kārlis Reinfelds: “Standartrisinājumā, kas ir alternatīvs ventilējamās fasādes princips, kur mēs būvējam stalažas un siltinām ēku, šādu darbu kopējais cikls aizņem četrus mēnešus. Tātad cikla ātrumu mēs samazinām uz pusi.”
Latvijā pirmā koka karkasa paneļu ražošanas līnija izveidota SIA “Siltie nami” uzņēmumu grupas ražotnē SIA “GPC”. Pašreiz šeit top paneļi trīsdesmit dzīvokļu ēkai Valkā, kas būs pirmā ēka, kuras siltināšanā izmantos no Latvijas mežos augušā koka izgatavotus paneļus.
SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis: “Pašreiz māja tiek sagatavota, lai tos paneļus varētu vest uz Valku. Mājai tagad sakārto fasādi, sagatavos stiprinājumus, un tad būs tā, ka atnāks lielā mašīna ar kravu un uzreiz piemontēs klāt fasādei.”
Kā skaidro Ivo Meļķis, pirmajā ēkā, kuras siltināšanā izmantos koka paneļus, esot trīsdesmit vienistabas dzīvokļu, salīdzinoši taisnas sienas un neesot balkonu vai lodžiju.
SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis: “Pilotprojektiem ir 150 000 papildus finansējums, tad principā sanāca ļoti līdzīgi kā klasiskā siltināšana. – Kā ar energoefektivitāti? Atšķiras, neatšķiras no klasiski siltinātas? – Es domāju, ka energoefektivitāte būs līdzīga kā visām mājām. Aptuveni 50 līdz 60 procenti.”
ReTV foto
Šāda siltināšana pašreiz gan izmaksājot nedaudz dārgāk. Skaidro uzņēmuma “Siltie nami” valdes priekšsēdētājs Kārlis Reinfelds: “Ja runā par cenu, tad šobrīd, salīdzinot ar ventilējamās fasādes metodi, ir nedaudz dārgāka. Savi pieci līdz desmit procenti maksimums, bet šie pirmie desmit pilotprojekti, kur mēs varēsim Latvijā parādīt, ir tā cerība, ka izdosies optimizēties, lai būtu līdzīgi kā ventilējamās fasādes.”
Pilotprojektam – desmit ēku renovēšanai ar koka paneļiem – bija piešķirta valsts dotācija 1,5 miljoni eiro, bet turpmāk plānots ēkas pēc jaunās metodes atjaunot jaunajā ALTUM energoefektivitātes programmā, kas būšot izstrādāta vēl šogad.
Renovējot ēkas pēc jaunās metodes, iegūtu arī Latvijas ekonomika, norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Šis ir vienīgais veids, kā mēs varētu panākt, lai daudzīvokļu mājas tiktu siltinātas pienākošos apjomos. Lai tās būtu nevis 200-200 ēkas, ar šo metodi mēs varam nosiltināt 500 līdz 1000 mājas gadā. Tas ir ieguvums ne tikai iedzīvotājiem, bet arī ikvienam sabiedrības loceklim, jo visas investīcijas pamatā paliks uz vietas, un mēs nebūsim atkarīgi no importa produktiem. – Cirtīsim vairāk kokus, ja projekts iepatiksies? – Mazāk vedīsim prom, jo pamatā jau šobrīd mēs to koku eksportējam, un tas arī ir tas, kāpēc mēs uz to gājām.”
Jāpiebilst, ka koka paneļi tiek izgatavoti individuāli katrai mājai.Vai šāda tehnoloģija derēs jebkuras ēkas siltināšanā gan varot pateikt tikai pēc projekta izstrādes.