Daudzos Latvijas pagastos komercbanku filiāles un pat bankomāti nav pieejami. Tomēr ir vietas, kur gadu desmitiem klusi, bet stabili darbojas pašu vietējo iedzīvotāju izveidots finanšu instruments jeb krājaizdevumu sabiedrības. Cēsu novads šobrīd ir Latvijas līderis šādu sabiedrību skaita ziņā, šeit darbojas sešas. Kāpēc cilvēki laukos izvēlas uzticēties savējiem pat tad, ja kredītu procentu likmes ir augstākas nekā bankās?
Krājaizdevumu sabiedrība Taurenē šogad atzīmē 30 gadu jubileju, apvienojot 627 biedrus. Taurenes krājaizdevumu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Antoņina Paeglīte atceras, ka pirms trim desmitgadēm teju visi vietējie uzņēmēji savu darbību sākuši tieši ar viņu atbalstu. Sabiedrība vēsturiski palīdzējusi risināt dažādas finansiālas vajadzības – no skolotāju un bērnudārza audzinātāju augstākās izglītības apmaksas līdz nopietnām biznesa problēmām.
Lai gan lauku iedzīvotāji nav naski uz noguldījumu veikšanu, pieprasījums pēc aizdevumiem ir stabils. Klientu konsultante Ineta Plūme norāda, ka visbiežāk līdzekļi nepieciešami mājokļu remontam, auto iegādei un pēdējā laikā arī lauksaimniekiem. Būtiski, ka šajā modelī galvenais nav sodīt vai kaut ko atņemt, ja rodas grūtības ar atmaksu, kopīgi tiek meklēts risinājums, kas ir labvēlīgs abām pusēm, balstoties uz savstarpēju sadarbību.
Tikai 17 kilometru attālumā esošajos Zosēnos darbojas cita mēroga sabiedrība. Tās aktīvu kapitāls pērn sasniedza teju divus miljonus eiro un šobrīd tā ir vienīgā krājaizdevumu sabiedrību valstī, kurai ir tiesības kreditēt juridiskas personas. Kopš dibināšanas 2000. gadā biedru skaits pieaudzis līdz 730.
Zosēnu krājaizdevumu sabiedrības vadītājs Jānis Livčāns uzsver, ka galvenais dzinējspēks ir izaugsme un spēja piedāvāt to, kas cilvēkiem uz vietas patiešām nepieciešams. Interesanti, ka sabiedrība nekad nav izmantojusi apmaksātu reklāmu un informācija par pakalpojumiem starp iedzīvotājiem ceļo “no mutes mutē”.
Finanšu nosacījumi krājaizdevumu sabiedrībās ir skaidri: noguldījumu likmes svārstās no 4 līdz 4,5%, savukārt kredītu procenti ir robežās no 8 līdz 9%. Lai gan bankās likmes var būt zemākas, lauksaimniekiem bieži vien izšķirošs ir ātrums un pieejamība.
Jaupiebalgas pagasta zemnieks Kristaps Karps, kurš nodarbojas ar liellopu audzēšanu, atzīst, ka krājaizdevumu sabiedrība viņam palīdzējusi vairākkārt – gan tehnikas iegādē, gan situācijās, kad steidzami nepieciešama degviela, bet bankas kredītu atteikušas vai tā izskatīšana prasītu pārāk ilgu laiku.
“Bankas bieži atsaka, bet vietējā sabiedrība ir savējo glābiņš. Nauda neaizplūst uz ārzemēm, bet paliek tepat kopienā,” uzsver lauksaimnieks.
Nākotnē krājaizdevumu sabiedrību vadītāji cer uz ciešāku sadarbību arī ar vietvaru un lielākiem uzņēmējiem, lai vietējā kapitāla aprite reģionos kļūtu vēl jaudīgāka.