Bioloģisko atkritumu šķirošana nav iedzīvotāju izvēle – tā ir obligāta

Bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta jau divus gadus, tomēr daudzās pašvaldībās tā joprojām atstāta iedzīvotāju izvēlei. Savukārt iniciatīvu portālā “Mana balss” jau vairākus mēnešus vāc parakstus, lai visās pašvaldībās izveidotu vienotu sistēmu bioloģisko atkritumu savākšanai. Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā, vienotas sistēmas izveide neesot iespējama, bet neesot arī pieļaujams, ka bioloģisko atkritumu šķirošana atstāta kā iedzīvotāju izvēle. 

Bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta jau kopš 2024. gada 1. janvāra, tomēr daudzās pilsētās un ciemos joprojām nav neviena konteinera bioloģiskajiem atkritumiem. Arī Jaunjelgavā, kur daudzviet iekārtoti glīti atkritumu konteineru laukumi, šķirot var tikai kartonu, plastmasu un metālu.

Biedrības “Liepas 19a” valdes locekle Iveta Cielava: “Es domāju, ka vairums iedzīvotāju liek pie sadzīves atkritumiem, bet tie, kuri var, nes uz mazdārziņiem un taisa kompostu.”

Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis (“Latvijas attīstībai”): “Mums nav Jaunjelgavā un Skrīveros bioloģiskie konteineri, bet pēc pirmā pieprasījuma apsaimniekotājs to izdarītu. Kāpēc nav? Tāpēc, ka Saistošie noteikumi un Apsaimniekošanas likums atļauj visās teritorijās, kas nav pilsēta, mājkompostēšanu. Pašlaik lielākā problēma ir tā, ka bioloģisko atkritumu tvertnē nonāk bioloģiskais atkritums, kas ir iesaiņots parastā polietelēna maisiņā.”

Iveta Cielava stāsta, ka esot iedzīvotāji, kuri interesējoties par iespēju atšķirot bioloģiskos atkritumus, tomēr pati esot gan “par”, gan “pret” bioloģisko atkritumu konteinera izvietošanu: “Mēs veicām mājā aptauju, un iedzīvotāji grib šķirot, bet atkal – cik bieži tos izvedīs, vai vasarā nebūs mušu? Kādi tie konteineri būs? Tas viss atkarīgs no tā ir.”

Bioloģisko atkritumu konteineri ir reta paradība arī ceturtās lielākās pilsētas Jelgavas daudzdzīvokļu namu masīvos. Lai situāciju risinātu, pašvaldībā plāno papildus izglītot iedzīvotājus, skaidro Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Štāls (JKP).

“Mums Jelgavas komunālo pakalpojumu uzņēmumā būs struktūrvienība, kas nodarbosies ar izglītošanu. Tā ir viena puse, un otra puse ir pašvaldības policija, kuru mēs aicinām uzrunāt iedzīvotājus, kuri nav uzlikuši brūnos konteinerus, lai to izdara,” viņš norāda.

Daudzdzīvokļu mājās, kur konteineru izvietošanai nepieciešams īpašnieku lēmums un nereti nemaz nav vietas papildu konteineriem, domes ieskatā motivācija varētu būt pašvaldības atbalsts 80% apmērā slēgto atkritumu konteineru laukuma izveidei.

Kā skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere, vienota bioloģisko atkritumu savākšanas sistēma visās pašvaldībās neesot reāla, tomēr bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta: “Tur, kur ir daudzdzīvokļu mājas, protams, pašvaldība var noteikt, pie kāda iedzīvotāju skaita, cik daudz šo konteineru ir jāuzliek un kurās vietās, kā to ir izdarījusi Rīga, bet tā nav iedzīvotāju lemšana, gribam vai negribam šos konteinerus. Pienākums ir šķirot, un konteineriem ir jābūt.”

Pašreiz tiekot izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas ļaus novērtēt, vai pašvaldībās ir ieviesta dalītā bioloģisko atkritumu savākšanas sistēma. Ja tiks konstatēts, ka tā nav ieviesta vai darbojas nepilnvērtīgi, pašvaldība to sajūtīs finansiāli.

Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2035. gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 10% no visiem saražotajiem atkritumiem. Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā, apglabāto atkritumu daudzumu var samazināt, arī pāršķirojot sadzīves atkritumu konteinerus, pie nosacījuma, ja tajos nav samesti bioloģiskie atritumi.