Iedzīvotāju bezatbildīga rīcība aizdambē kanalizāciju

Iedzīvotājiem nepareizi ekspluatējot kanalizācijas sistēmas, rodas aizsprostojumi, kanalizācijā metot higiēnas preces, ēdienu un citus sadzīves atkritumus. Šādi aizsprostojumi rada bojājumus gan māju stāvvados, gan pilsētas ūdens apgādes sistēmās. Par šiem remontdarbiem un avāriju seku likvidēšanu galu galā nākas maksāt pašiem iedzīvotājiem. Avārijas seku novēršanas izmaksas ietekmē arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma tarifus.

Biežākais aizsērējumu iemesls ir nepiemērotu priekšmetu nonākšana ūdens un kanalizācijas sistēmās. Liepājas namu apsaimniekotājs apkalpo 530 mājas, un dienā saņem vidēji 6 avārijas izsaukumus, no kuriem trešdaļa ir saistīta ar kanalizācijas aizsprostojumiem. Pārsvarā problemātiskas ir vienas un tās pašas daudzdzīvokļu mājas, kurām ir nepiciešama ūdens sistēmu atjaunošana.

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” tehniskās daļas vadītājs Aldis Lazdiņš norāda: ”Laicīgi nenomainītas kanalizācijas sistēmas, veci vadi, vecie cauruļvadi – čuguna, kuri ir aizauguši. Autiņbiksītes, higiēniskās paketes, apakšveļa, kaķu pakaiši – cementējošie, pārtikas produkti un taukvielas”. 

TV Kurzeme foto

Viens šāds aizsprotojums no mājas kopējā budžeta izmaksā aptuveni 100 eiro. Daudzdzīvokļu mājas nevēlas vai nespēj nomainīt novecojušās sistēmas. Namu apsaimniekotāji iedzīvotājus par svarīgāko informē mājas rīkotajās sapulcēs, bet tās apmeklē vien ceturtā daļa no mājas iedzīvotājiem.

Kā apgalvo Elīne Devjatova, SIA “Namu serviss APSE” projekta vadītāja: “Ja avārijas novēršanas laikā tiek konstatēts, ka aizsprostojums radies konkrētā dzīvokļa dēļ, izmaksas sedz attiecīgā dzīvokļa īpašnieks. Savukārt, ja aizsprostojuma iemeslu nav iespējams precīzi noteikt vai tas saistīts ar novecojušu ēkas kanalizācijas sistēmu, izmaksas tiek segtas no mājas kopējā uzkrājuma fonda”. 

Kanalizācijas aizsprostojumi ir raksturīgi arī vecās apbūves ēkās, kurās ir maza diametra kanalizācijas caurules – tās biežāk aizsērē un ir vieglāk aizsprostojamas. Ja rodas aizdambējumi kanalizācijas tīklos, tad tos novērš “Liepājas ūdens” atbilstoši piederības robežām. Šāds izbraukums uz avārijas vietu izmaksā līdz 143 eur/h, atkarībā no darbu sarežģītības. Jo vairāk aizdambëjumi veidojas, jo vairāk tas izmaksā “Liepājas ūdenim”, un vēlāk tie izdevumi tiek iekļauti kopējā tarifā, ko samaksā katrs liepājnieks. 

SIA “Liepājas ūdens” kanalizācijas nozares vadītājs Rims Mickus atzīmē: “Problēma ir tā, ka rodas aizsērējumi, līdz ar to rodas izmaksas, lai likvidētu šos aizsērējumus. Ir arī tādi gadījumi, kad jālabo pašas caurules dēļ aizsērējumiem. Tā sastājās, ka tīrīšanas procesā sabojā cauruli un tad viņa ir jāmaina. Pats sliktākais ir tas, ka tas viss nonāk kanalizāciju sūkņu stacijās, sabojā sūkņus. Iedzīvotājiem vajadzētu būt godprātīgākiem un nemest kanalizācijas podā, kas tur nav paredzēts. Var novadīt divas lietas – cilvēku fizioloģiskie šķidrumi un tualetes papīrs. Viss pārējais, kas ienāk prātā – nē.”

Diemžēl statistika ir nemainīga, iedzīvotāji nepiedomā pie tā, kādas sekas rodas no nepiemērotu lietu izmešanas tualetes podā. Tualetē izmestie priekšmeti turpina ceļu pa kanalizāciju, radot tehniskas un vides problēmas.