Šobrīd Latvijā norit aktīvas diskusijas par Stambulas konvenciju, kas ne vien parāda pašu politisko spēku nostāju un attieksmi pret vēlētājiem, bet arī pašas sabiedrības līdzdalības nozīmi politiskajos procesos. Pēc mazliet mazāk nekā gada notiks Saeimas vēlēšanas, un uzmanība jāpievērš arī Latvijas pilsoņu iesaistei, kuri, lai arī dzīvo ārpus valsts, tomēr veido pieteikami plašu sabiedrības daļu. Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās diasporas vēlētāju aktivitāte samazinājās, tāpat kā vēlēšanu iecirkņu skaits. Tādēļ būtiski analizēt, kas kavē viņu līdzdalību.
Pēc Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē datiem, Lielbritānijā ar tiesisko statusu reģistrēti 160 tūkstoši latviešu. Lai arī līdz Saeimas vēlēšanām ir vēl gandrīz gads, interese no tautiešiem diasporā par iespējām balsot jau esot.
“Protams, tur ir jautājumi, kā es varēšu balsot, kur mana balss nonāks, vai nonāks pie Rīgas, vai kur, kādi dokumenti, kur būs iecirkņi. Šie jautājumi skan,” stāsta Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Atis Lots.
Par to, ka tautieši ārzemēs, lai arī gadiem jau dzīvo ārpus Latvijas, joprojām vēlas paust savu viedokli, piedaloties vēlēšanās, pārliecināta ir Iveta Sūna. Lielbritānijā, Pīterboro pilsētā, iepriekš viņa vairākkārt organizējusi vēlēšanu iecirkņa darbu. To gan nav darījusi pēdējās Saeimas vēlēšanās un neplāno arī nākamajās, to pamatojot ar kapacitātes un atbalsta trūkumu.
Iveta Sūna: “Viņi saka – piesakieties CVK mājas lapā un veidojiet savu iecirkni – , bet mēs neesam Latvijā, mums šeit nav pašvaldības. Kur mēs dabūt varam pašvaldības telpas, iekārtot iecirkni? Mums ir cilvēki, kas sestdienā atnāk, nostrādā, saņem ekstra samaksātās stundas? Mums tā visa nav, mums ir pilnīgi citi noteikumi, cita pasaule, un ar citiem principiem tas viss strādā.”
Par to, ka “diasporas balss” vēlēšanās samazinās, secināts 2024. gada Latvijas Universitātes veiktajā pētījumā par diasporas politisko līdzdalību vēlēšanu kontekstā. Dati parāda – lai gan ārpus Latvijas dzīvojošo balsstiesīgo pilsoņu skaits palielinās, ārvalstīs nobalsojušo īpatsvars no visiem balsstiesīgajiem jau kopš 2010. gada ir samazinājies.
Viens no diasporas vēlēšanu aktivitātes krituma iemesliem ir vēlēšanu iecirkņu skaita samazinājums. To apliecina arī Iveta Sūna.
“Kādreiz Lielbritānijā ne uz pēdējām vēlēšanām, bet iepriekšējās apmēram bija pa visu Vidusangliju 30 iecirkņi. Mēs Pīterboro bijām otrs lielākais iecirknis aiz Londonas ar nobalsoto cilvēku skaitu. Tagad, pagājušās vēlēšanās, bija tikai astoņi vēlēšanu iecirkņi. Cilvēki man zvana un saka – jums nav iecirkņa. Es saku – nē, nav. Pat Latvija nevienu reizi nepainteresējās, kāpēc mums nav iecirkņa,” norāda Iveta Sūna.
Diasporā uzrunātie latvieši atzīst, ka, lai arī interese par vēlēšanām ir, tomēr dažādu apstākļu un ierobežojumu dēļ aktivitāte ar laiku sarūk.
Valda Gabrjuna, dzīvo Lielbritānijā: “Es pirmajos gados biju, pēc tam man nav sanācis.”
“Kad bija vēlēšanas par latviešu valodu, kad bija tas viens momemts – latviešu, krievu, jā, tad gāju vēlēt, jo uzskatu, ka Latvijā jārunā latviski. Tā bija viena no tām reizēm, kad es tiešām aizgāju. Bet tā īsti nē,” atzīst Lielbritānijā dzīvojošā Monta Jēkabsone.
Centrālā vēlēšanu komisija ReTV skaidro, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, kas notiks nākamā gada 3. oktobrī, ārvalstīs plānoti 90 iecirkņi, no kuriem puse diplomātiskajās pārstāvniecībās. Attiecībā uz iecirkņiem ārpus pārstāvniecībām svarīgākais atskaites punkts būs rentabilitāte un iepriekšējā vēlētāju iesaiste.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris: “Tas, uz ko mēs arī aicinām, izvērtēt tiešām nepieciešamību pēc fakta, kāda ir bijusi arī iepriekš. Kāda ir pašu vēlētāju vēlme. Tā, lai nesanāk, ka dēļ viena vai diviem vēlētājiem veselu iecirkni iekārto.”
Kā risinājumu Centrālā vēlēšanu komisija saredz balsošanu pa pastu. Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās to izmantoja 12% vēlētāju ārvalstīs. Tomēr tiek norādīts uz procedūras sarežģītību, kas mazina motivāciju piedalīties.
“Tur ir dažādas tehniskas lietas, kas saistītas ar identitātes dokumentiem, ar elektronisko parakstu, autentifikāciju, jo daudziem, kas dzīvo šeit, pārāk bieži nevajag Latvijas identifikācijas iespējas, bet, lai nobalsotu vēlēšanās, to visu vajadzēs. Tas viss ir jāsakārto, lai nebūtu pārsteigumi, kad cilvēki gribēs to darīt,” skaidro Atis Lots.
Savukārt, pieaugot balsotāju skaitam pa pastu, Centrālā vēlēšanu komisija plāno vēlētāju balsis apkopot jau konkrētajā valstī, nevis kā līdz šim – tikai pēc piegādes Latvijā.