Lielbritānijā ir viena no lielākajām latviešu diasporām. Liela daļa tur dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus, nodibinājuši ģimenes, un atvases tur arī uzsākušas skolas gaitas. Tomēr jautājums par atgriešanos Latvijā diasporā joprojām ir aktuāls.
Jovita Garā Lielbritānijā dzīvo jau 13 gadus. Strādā kafijas fabrikā un brīvajā laikā veido rokdarbus. Lai ar šeit, kā pati saka, iesakņojusies ar ģimeni, ir vīrs un divi bērni, vēlme atgriezties dzimtenē esot.
“Es savam vīram stāstu, ka dotajā momentā nē, bet, kad es būšu gados, es noteikti gribu atpakaļ uz savu Liepāju. Jā, es gribu mājās, bet tikai nedaudz vēlāk,” saka Jovita Garā.
Apsvērumi par labu šobrīd dzīvei ārpus Latvijas ir finanses un bērni, kuri šeit uzsākuši skolas gaitas.
To uzsver arī Lielbritānijas pilsētas Pīterboro centrā saldējuma veikalā sastaptās latvietes, kuras šeit dzīvo jau padsmit gadus.
Monta Jēkabsone Lielbritānijā dzīvo 15 gadus: “Kā saka, es esmu iesakņojusies šeit. Nu man ir arī jauns draugs, mēs esam kopā piecus gadus. Bet man nekad nav pametusi tā doma, ka es varētu atgriezties atpakaļ Latvijā. Tad, kad bija kovids, ap to laiku, man tā kā bija doma, bet tad es satiku savu draugu, un tad man tā doma aizpeldēja. Es joprojām uzturu kontaktus Latvijā, man joprojām ir telefona numurs, bankas konts, viss. Ja kaut kas notiek, tad es esmu gatava braukt.”
Arī Monta Rauza Lielbritānijā dzīvo 14 gadus: “Daudzus gadus gribēju vispār atgriezties. Ļoti. Bet par cik man tagad jau vecākajam dēlam ir 11 gadi, viņam latviešu valoda jau ir ļoti švaka. Viņa dzīve sākās šeit, es vairs īsti neredzu iespēju tagad viņu raut ārā no vides. Viņam visi draugi, visa dzīve ir šeit.”
Aizvadītajā nedēļā Pīterboro uzņēma diapsoras latviešus no 11 valstīm, kuri kopā pulcējās teātra saietā. Pie tautiešiem atbraukušas bija arī remigrācijas koordinatores no Latvijas. Šāda programma Latvijā darbojas kopš 2018. gada, konsultējot un sniedzot atbildes uz ārvalstīs dzīvojošo tautiešu jautājumiem par atgriešanos dzimtenē. Koordinatore Daina Šulca uzsver – doma par Latviju diasporā ir aktuāla.
“Jautājumi, kas man tiek uzdoti, ir ļoti, ļoti dažādi. Arī viens no tiem ir tieši par iejušanos sabiedrībā, iejušanos Latvijā gadījumā, kad viņi atgriežas. Interesē darba iespējas, uzņēmējdarbības iespējas,” skaidro koordinatore.
Četru dienu laikā remigrācijas koordinatorei par lēmumu atgriezties Latvijā ziņojušas piecas ģimenes. Turkāt kā galamērķis neesot viens konkrēts reģions.
Daina Šulca: “Interesē visi Latvijas reģioni. Es pati atbildu par Rīgu un Pierīgu, bet nav tā, ka visi vēlas atgriezties uz manu reģionu.”
“Mēs visi gribam mājās. Kad kāds saka, ka negrib, mēs melojam sev,” saka Latviešu Kopienu asociācijas Apvienotajā karalistē vadītāja Iveta Sūna.
Vina norāda, ka Latvijai ir jāsagatavo vide, lai tautieši ne tikai gribētu, bet arī varētu atgriezties.
Iveta Sūna: “Dzīvesvieta, dzīvojamā platība. Bērnudārzs, skolas, jo mēs visi, atbraukušie, esam savairojušies šeit, mums vajag kaut kur dzīvot, strādāt un bērndārzos iet. Visas tās lietas ir vajadzīgas.”
Pagājušajā gadā pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas datiem, Latvijā atgriezās 774 latvieši. Kurzemē 201 cilvēks, Rīgas reģionā – 193, Vidzemes reģionā – 169, Latgales reģionā – 112, bet Zemgales reģionā – 99.