Glorija Sidorova – vienīgā sieviete haubices vadītāja Valsts aizsardzības dienestā

Aizvien biežāk jaunieši brīvprātīgi pieņem lēmumu pievienoties Valsts aizsardzības dienestam (VAD), un jauno karavīru vidū ir arī sievietes, kuras gatavas apgūt militārās iemaņas, lai izaicinātu sevi un aizstāvētu Latviju. Viena no viņām ir Glorija Sidorova no Lielvārdes, kura dienesta laikā Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Valmierā apgūst ļoti specifiskas iemaņas – viņa ir pašgājējhaubices vadītāja un mehāniķe. Lāčplēša dienas noskaņās viņa dalījās savā pieredzē.

Glorija Sidorova šobrīd Valsts aizsardzības dienestā aizvada pēdējos mēnešus – kopumā tie būs vienpadsmit. Viņa atzīst, ka lēmumu pievienoties dienestam lielā mērā pamudinājusi iepriekš gūtā pieredze Zemessardzē. Tā radusies interese un vēlme sevi izaicināt, apgūt ko jaunu un dzīvē noderīgu.

Foto: Vidzemes televīzija

“Gribējās arī savu fizisko sagatavotību uzlabot. Kaut ko citu pamainīt, es domāju, kaut kādā veidā arī sevi pierādīt, ka arī meitenes var pievienoties,” par savu motivāciju stāsta karavīre.

Jauniete atminas, ka emocionāli un fiziski grūtākais posms bijis pats sākums, jeb pamatapmācības kurss Alūksnē, kur viņa bijusi vienīgā meitene.

“Protams, bija grūtākas dienas, vieglākas dienas. Tā pati dzīvošana mežā, kad bija kādi gabali jāiet ar visu ekipējumu, bija grūti,” atceras Glorija, vienlaikus piebilstot, ka tagad, laikam ejot, viss piedzīvotais palicis atmiņā ar pozitīvām emocijām.

Foto: Vidzemes televīzija

Pēc pamatapmācības Alūksnē Glorija tika nosūtīta uz Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonu Valmierā, kur viņa apgūst haubices vadītājas un mehāniķes zināšanas.

“Var gan šādi, ka redz priekšā, kur brauc, gan arī, kad sēž zemāk un brauc ar cietu lūku,” par tehnikas vadīšanas specifiku stāsta Glorija. “Arī tā ir interesanti, bet laikam tomēr labāk patīk, kad ir vaļā lūka un redzi apkārt, kur brauc.”

Glorijas instruktors Rinalds Lazdiņš skaidro, ka pirms sēšanās pie stūres meitene apguvusi tehnikas uzbūvi un kopā ar citiem VAD karavīriem veic arī apkopes darbus. “Pamatā mēs darām vairāk mehāniķa darbus. Šonedēļ viņi mainīja tos gumijas ieliktnīšus ķēdēm. Tas saudzē gan ķēdes, gan arī dabu. Tas ir vajadzīgs darbs,” tā instruktors.

Lāčplēša dienā, piedaloties lāpu gājienā, Glorija uzsver, ka būt formā šādos svētkos ir īpaša sajūta.

Foto: Vidzemes televīzija

“Saviļņojums, patriotisms. Piemēram, kā es esmu Valmierā vienīgā meitene draivere, mehāniķe. Tas ir liels pagodinājums, un vispārīgi par 11. novembri – lieli svētki un patriotisms sirdī,” emocijās dalās jaunā karavīre.

Glorija savu izvēli nenožēlo un iesaka arī citām meitenēm nebaidīties un pievienoties dienestam. “Kur vēl būs tāda iespēja izbraukt ar haubicu, ja nepieteiksies?” viņa retoriski vaicā. Tomēr jauniete uzskata, ka šai izvēlei sievietēm ir jāpaliek brīvprātīgai.

Tikmēr dienestā gūtā pozitīvā pieredze viņu mudinājusi pieņemt nopietnu lēmumu un pēc VAD noslēguma Glorija plāno palikt bruņotajos spēkos un turpināt dienestu jau kā profesionāle.