“Man bērnībā leļļu tikpat kā nebija, tagad kolekcijā jau ap 300!”

Limbažu kultūras namā skatāma daļa no limbažnieces Dzintras Kaminskas bagātīgās porcelāna leļļu kolekcijas, kurā ir nu jau ap trīs simtiem leļļu. Kolekcija veidojusies vairāk nekā 20 gadu garumā, aizsākoties laikā, kad limbažniece dzīvoja Īrijā, kur iegādājās pirmās lelles. “Īrijā veikalos, pārsvarā krāmu tirgos, ļoti sliktā stāvoklī – šūtas, lāpītas, restaurētas. Bez apaviem, bez drēbēm. Pirku lietoto preču veikalos vecas kleitas, šuvu apģērbu. Somas pirku, no tām taisīju apavus, jo daudzām nebija apavu, vai bija tikai viens no pāra. Ļoti daudz kas ir manis darināts, un mājās man ir vesela darbnīca, kur visi zina, ka neko nevar aiztikt.”  

Vaicāta, kāpēc tieši lelles tik ļoti iekritušas sirdī, kolekcionāre teic – droši vien tāpēc, ka bērnībā viņai to nebija, jo Dzintra augusi bērnu namā Kuldīgas pusē.

“Atceros, ka bērnu namā man uzdāvināja nelielu lellīti, tādu galīgi pliku. Tad es tur visādi mocījos, gribējās kaut ko uzšūt, materiālu nav, bet audzinātāja man nesa no savām mājām kaut kādus tur krekliņus, tad šuvu. Viņa redzēja, ka man tas patīk.” Dzintrai atmiņā vēl kāds aizkustinošs gadījums. “Mana vecāmamma dzīvoja Limbažos, un man atļāva braukt brīvlaikā pie viņas. Nezinu, no kurienes, bet bija sadabūts tāds liels čemodāns, bet tur iekšā mana vienīgā lelle. Rīgā to čemodānu nozaga, un es sēdēju autoostā un raudāju, maza meitiņa, desmit gadi man bija. Pienāca klāt milicis un prasīja, kāpēc raudu. Es saku – lelli nozaga. Un viņi taču meklēja un arī atrada to čemodānu, atveda man uz Limbažiem ar visu lelli! Pēc tam ilgus gadus to glabāju. Tā tas viss sākās.”

Dzintras Kaminskas porcelāna leļļu kolekcija.

Kolekcija papildinās nemitīgi. Nesen no Francijas pienācis sūtījums ar 30 lellēm, kā Dzintra teic, viena par otru skaistāka. Leļļu meklēšanā aktīvi iesaistās Īrijā dzīvojošās mazmeitas. “Vecākā mazmeitiņa tikai saka – omīt, es tev sagādāju. Ir tāda vietne “Vinted”, tur var dabūt visu ko, nav dārgi, pēc tam tikai jāatsūta uz Latviju. Vakar iegāju tajā vietnē, paskatos, un atkal tur smukas. Domāju, nē, nevaru tagad sūtīt, bet pirms gulētiešanas tāpat vēlreiz paskatījos. Tā jau tāda kā slimība,” smejoties stāsta Dzintra.

Tāpat no Īrijas uz Latviju ceļo krāšņas vakarkleitas, kas iegādājamas lietoto preču veikalos un pēc tam noder leļļu tērpu atjaunošanai. “Nopērku un ar kurjeru atsūta. Tad vakaros knibinos, ārdu ārā. Visa māja putekļos, viss vienos diegos, putekļu sūcējs nolikts pa rokai.” 

Pirms dažiem gadiem kolekcija bija izstādīta Puikules muižā, un arī tagad, kad noslēgsies izstāde Limbažos, lelles atkal ceļos uz muižu, kur vietas vairāk un var kārtīgi aplūkot to daudzveidību un krāšņos tērpus.

Novembra sākumā Dzintra dosies ciemos pie savējiem uz Īriju, un jau tagad droši zina, ka arī pēc šī brauciena kolekcija atkal papildināsies.