Igaunijas pierobežā iebilst pret “Lode” vēja parku

Kārtējo vēja parku ir iecerēts būvēt Latvijas–Igaunijas pierobežā, Valmieras novada ziemeļu daļā. Ja Latvijas pusē šī teritorija ir mežaina un maz apdzīvota, tad Igaunijā, plānotā parka tuvumā, atrodas vairākas viensētas. Igaunijas pierobežas iedzīvotāji pauž bažas par to, kā vēja turbīnas varētu ietekmēt dabas līdzsvaru un viņu dzīvesvietu. Īstas skaidrības par vēja enerģiju un tās ietekmi nav arī Latvijas pusē.

Vēja parku “Lode” plānots izbūvēt Latvijas teritorijā, kas kā rags iestiepjas Igaunijas pusē. Attīstītājs iecerējis šeit izvietot 18 jaunākās paaudzes lieljaudas vēja elektrostacijas, kuru augstums varētu sasniegt pat 260 metrus. Šis vēja parks būs daļa no lielāka projekta – turbīnas paredzēts būvēt arī Ipiķos, kā arī Igaunijas pusē, netālu no Penujas ciemata.

Satraukumu par ieceri pauž Igaunijas pierobežā dzīvojošie. “No mūsu pagalma varēs redzēt daudz vēja turbīnu. Tās atradīsies apmēram 1,5 kilometru attālumā no mūsu mājas. Tas pats attīstītājs plāno turbīnas arī otrpus Penujas ciematam. Mēs to nevaram pieņemt – tās turbīnas mums ir par daudz. Penujas ciems ir pazīstams ar savu skaisto dabu un ainavu, un tagad viņi vēlas to sabojāt. Mēs neesam pret zaļo enerģiju, bet tai jātop dabai draudzīgā veidā,” skaidro Rēta Jusinka, Penujas ciemata iedzīvotāja. 

Iedzīvotāji stāsta, ka attīstītāji par vēja parku “Lode” nav ar viņiem komunicējuši. Vietējie savākuši parakstus, aicinot turbīnas izvietot tālāk no apdzīvotām vietām. “Man piedāvāja izbūvēt starpsavienojuma kabeli caur manu zemi, bet piedāvāja ļoti maz naudas, tāpēc atteicos. Es nosaucu savu summu, bet viņi atrada citu, kurš piekrita, un kabelis būs citur. Viņi man piedāvāja 400 eiro gadā. Man ir liela ģimene – ar to pietiek tikai divreiz uz veikalu aiziet,” stāsta Lātres ciema vecākais Viktors Oigus.

Arī Latvijas pusē nav īstas skaidrības par vēja parka ietekmi uz vidi un dzīves kvalitāti.

Jānis Šmits, Arakstes ciema iedzīvotājs saka, ka informācijas ir ļoti maz: “Lai saprastu vairāk, pašiem jābraukā pa pasauli – jāskatās, kā vēja parki izskatās citur, cik tie ir tuvu mājām, cik skaļi. Nevis tā, kā tagad – noliks šeit un viss it kā skaisti. Atmetīs tikai kādu naudu, kādu kapeiku.” Jānis dzīvo tiešā vēja parka tuvumā. Viņš piekritis, ka viena turbīna atradīsies uz viņa zemes, taču nepiekrīt, ka tās būtu jāceļ pārāk tuvu dzīvojamām ēkām.

Tikmēr Klimata un enerģētikas ministrijā skaidro, ka vēja parka “Lode” ietekmes uz vidi novērtējums vēl ir izstrādes procesā. “Projekts atrodas tuvu robežai, ar ietekmi uz kaimiņvalsti. Tāpēc ietekmes uz vidi novērtējumi un sabiedriskās apspriešanas notiek arī pārobežu līmenī,” skaidro Līga Rozentāle, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece enerģētikas politikas jautājumos.

Tā kā vēja elektrostacija tiek attīstīta gan Latvijā, gan Igaunijā, nepieciešams sakārtot arī likumdošanu, lai Igaunijas pusē esošo parku varētu pieslēgt Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklam. “Šobrīd nacionālais regulējums vēl nepieļauj svešzemju parka pieslēgšanu mūsu sistēmai. Taču tiek izstrādāts regulējums, un drīzumā tam būs sabiedriskā apspriešana. Tie būs grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā,” turpina Līga Rozentāle.

Ja projektu realizēs, Latvijas pusē dzīvojošajiem iedzīvotājiem būs iespēja saņemt kompensāciju – tā dēvēto maksājumu vietējās kopienas labumam. Taču nav skaidrs, vai kompensācijas saņems arī tie Igaunijas iedzīvotāji, kuru mājas atrodas vistuvāk plānotajām turbīnām Latvijas pusē.

Projekta attīstītājs – uzņēmums SIA “Utilitas Wind” iecerējis, ka vēja parka “Lode” attīstībā plānotās investīcijas varētu sasniegt 450 miljonus eiro. Ja viss ritēs pēc plāna, parka būvniecība varētu tikt pabeigta 2027. gadā.