Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Īles kaujai – 76

17. marts 2025
Sandra Leitāne, Andris Pāns, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Piemiņas pasākums Īles kaujas vietā, kur cilvēki pulcējas, lai noliktu ziedus un godinātu partizānus.
Foto: Vidzemes televīzija

Šodien aprit septiņdesmit seši gadi, kopš Dobeles novada Īlē notika pēdējā kauja, kurā tika nošauti piecpadsmit partizāni, bet deviņi saņemti gūstā. Pēc dažām dienām apcietināja arī viņu atbalstītājus un ziņu pienesējus. 2022. gadā šī diena tika pasludināta par Nacionālās pretošanās kustības dienu. Tā uzskatāma arī par patriotisma stundu jaunajai paaudzei.

 

Otrais pasaules karš jau bija beidzies, un Latvijā sācies padomju laiks. Tomēr joprojām bija cilvēki, kuri ticēja, ka Latvijas neatkarību vēl var atgūt, vien jāsagaida sabiedroto palīdzība. 1947. gadā  Dobeles novada Īles mežos sāka veidoties partizānu grupa, 1948. gadā izrakts arī Baltijā lielākais partizānu bunkurs, kurā pret padomju varu cīnījās 24 partizāni.

 

Biedrības “Latviešu karavīrs” valdes priekšsēdētājs Normunds Jerums: “Viņi visādi centās nostatīt vietējos iedzīvotājus pret padomju varu, cīnīties pret padomju varu, likvidēt kompartijas pārstāvjus un citus līdzskrējējus padomju varai. Aktīvi bruņoti paplašinājās, un tajā pat laikā atbalstīja vietējos iedzīvotājus, kas ir ļoti nozīmīgi un ne visām grupām piemīt.”

 

Pirms septiņdesmit sešiem gadiem šajā dienā partizānu cīņa beidzās, jo uzvarēt Valsts drošības komitejas karspēka pārspēku nebija nekādu cerību. Piecpadsmit partizāni tika nošauti, bet deviņi saņemti gūstā.

 

Šo dienu joprojām spilgti atceras arī toreizējā sakarniece Biruta Būčiņa-Rodoviča, kuru kopā ar brāli arestēja dažas dienas vēlāk:

“Jā, mēs redzējām, kā te dūmi kūpēja, un tas troksnis. Mēs visu to dzirdējām. Mēs ar brāli palikām mājās. Es aizgāju skatīties lopiņus uz kūti, nāku atpakaļ un redzu, ka visapkārt mājai ir cilvēki ar šautenēm.”
Reklāma

Kopš neatkarības atjaunošanas 17. martā ik gadu notiek piemiņas pasākums, ko organizatori sauc arī par patriotisma stundu. Īles bunkurā darbojās gan vietējās apkaimes Latvijas cīnītāji, gan  lietuvieši, tāpēc šurp brauc arī skolēni no Jonišķiem.

 

“Mēs jau desmit gadus šurp braucam. Šeit krituši arī partizāni no Lietuvas, un par to mēs arī ar bērniem runājam. Tagad, kad Ukrainā ir karš, bērni saprot, ka tā mēdz notikt, un šādiem gadījumiem ir jāsagatavojas,” stāsta skolotāja no Lietuvas Rasa Veitkieņe.

 

Ik gadu notiek arī partizānu pēdējās kaujas inscenējums. Jelgavas novada izdzīvošanas pulciņa dalībnieks Niks Gražinskis pieļauj, ka tolaik bijis līdzīgi, kā notiek improvizētajā kaujā, tomēr iedomāties sevi partizānu vietā gan jaunietis nevarot.

 

Jelgavas novada izdzīvošanas pulciņa instruktors Ēriks Grinevics: “Es negribētu vilkt paralēles, bet tieši otrādi – teikt, ka vēsture mums saka priekšā. Es uzskatu, ka jauniešiem ir jāmāca vēsture.”

“Mums ir jābūt gataviem, un vai kāds nāks, vai nenāks palīgā, lai paliek kā otršķirīgs jautājums. Stipram jau neviens neuzbruks, no stipra baidās. Jābūt stipriem un jāgatavojas ļaunākajam.”

Jelgavas novada izdzīvošanas pulciņa instruktors Ēriks Grinevics

Reklāma

Palīdzīga roka būtu vajadzīga arī šīs 17. marta patriotisma stundas organizēšanā nākotnē, jo pašlaik tas lielā mērā gulstoties uz trauslās, bet joprojām optimistiskās kādreizējās partizānu sakarnieces pleciem.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas