Latvijā joprojām būtiski trūkst metinātāju. Kā liecina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas 2025. gada pētījuma dati, nozarē trūkst ap 1700 kvalificētu darbinieku. No tiem aptuveni 420 ir metinātāji. Taču jāņem vērā, ka tie ir pieprasīti arī citās nozarēs. Vienlaikus jauniešu vidū šī profesija kļūst arvien aktuālāka. Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā nupat izveidota jauna metinātava.
Šādi ikdiena šobrīd rit Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā – šeit vairāk nekā 20 jauniešu apgūst metinātāja profesiju. Katram no viņiem ir savs mērķis. Kāds vēlas ātrāk iekļauties darba tirgū, cits attīstīt praktiskas prasmes.
Ģirts, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēknis: “Šķita diezgan interesanta profesija. Tāda vīrišķīga arī, dzirksteles, flekši..”
Savukārt, Niks, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēknis, skaidro, ka metinātāja profesijai ir diezgan liels pieprasījums un arī labs atalgojums: “Diezgan liela iespēja pieredzi iegūt, ļoti, ļoti padziļinātu.”
Jau no janvāra audzēkņiem ir iespēja strādāt jaunizveidotā metinātavā. Tajā ierīkotas 14 metināšanas darba vietas, pieejami moderni aparāti, kā arī izbūvēta jauna ventilācijas sistēma. Vidusskolā stāsta, ka metālapstrādes programma ir viena no galvenajām skolā. To izvēlas gan jaunieši, gan pieaugušie, kuri vēlas iegūt jaunu profesiju vai pilnveidot prasmes. Turklāt programmu iespējams apgūt viena gada laikā.
Inita Šale, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas projektu vadītāja: “Šeit jaunieši nāk gan pēc 9. klases, gan pēc 12. klases. Ir daži jaunieši, kas jau ir ieguvuši augstāko izglītību, bet jūt, ka to ir nepieciešams nedaudz papildināt ar profesiju. Citreiz to arī izvēlas pēc kādas no pie mums apgūtajām profesijām, piemēram, automehāniķis. Lai labāku varētu atrast savu darbu auto nozarē, viņš izmācās vēl papildus par metinātāju un viņš paliek konkurētspējīgāks darba tirgū.”
Būtisku daļu no mācību procesa veido arī prakse. Topošie speciālisti attīsta savas prasmes vietējos uzņēmumos. Un nereti tieši tur jaunieši pierāda sevi un saņem arī darba piedāvājumu.
Rolands Krūklis, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas metināšanas skolotājs: “Ja prakses laikā studenti ir centīgi, un prakses devējs novērtē viņu centību un spējas strādāt kā metinātājiem, tad gandrīz kādi 60 – 70 % darba devēju uzrunā studentus, lai viņi paliktu strādāt pie viņiem.”
“Nākotnē mums ir ļoti daudz iespēju strādāt. Var strādāt hidroelektrostacijās. Tur ir diezgan sarežģīti, protams, bet tur var. Vēl ir iespēja strādāt visādos uzņēmumos, viņiem arī vajag. Tad vēl mehāniķiem vajag metinātājus, tāpēc ir diezgan daudz vietu te apkārt, kur strādāt,” piebilst Niks, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēknis.
Šādiem speciālistiem darba iespēju patiešām ir daudz. Kā norāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, veicot 2025. gada pētījumu, secināts, ka tieši metinātāji ir starp visvairāk trūkstošajām profesijām nozarē.
Toms Grīnfelds, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Mēs varam tikai spekulēt, kāda būtu izaugsme, ja speciālisti būtu pieejami tik, cik viņu tiešām ir nepieciešami. Tā kā uzņēmumi strādā un konkurē pasaules tirgos. 80% no saražotā tiek eksportēts, un bieži vien tieši speciālistu trūkums ir tas ierobežojošais faktors.”
Kā vienu no galvenajiem iemesliem asociācijā min jauniešu nepietiekamo informētību par metinātāja profesiju un tās iespējām. Nereti tieši zināšanu trūkuma dēļ jaunieši sākotnēji izvēlas citas jomas, bet vēlāk pārkvalificējas un ienāk metālapstrādes nozarē.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |