Plūdi Latvijā nav retums. Katru gadu tie apdraud mājas un pagalmu teritorijas. Lai mazinātu riskus, Zemkopības ministrija šobrīd strādā vairāk nekā 100 valsts un valsts nozīmes meliorācijas objektos. Vieni no intensīvākajiem darbiem šobrīd norit arī Ogrē, kur atjauno aizsargdambi.
Ogres poldera aizsargdambis ir zināms gandrīz ikvienam iedzīvotājam. Tā ir iemīļota vieta pastaigām, kā arī gar to slejas veloceliņš un Rīgas un Ogres šoseja. Taču nu jau gandrīz mēnesi notiek dambja atjaunošana, lai mazinātu plūdu draudus. Iedzīvotāji pārmaiņas vērtē galvenokārt pozitīvi.
Sanita, Ogres novada iedzīvotāja: “Es domāju, ka drošība noteikti ir pirmajā vietā. Uz mani neattiecas, bet es pazīstu cilvēkus, kuri Jēkabpilī ir saskārušies ar plūdu draudiem, kuriem ir pagalms applūdis plūdu laikā. Es uzskatu, ka tas ir nepieciešams.”
Inga, Ogres novada iedzīvotāja: “Es nezinu. Mani plūdi nav skāruši, man vienalga. Ja tas ir vajadzīgs, tad lai dara.”
Zigrīda, Ogres novada iedzīvotāja: “Tas ir svarīgi. Jo, godīgi sakot, reizēm mums tie plūdi ir ļoti, ļoti lieli. – Tieši Ogrē vai vispār skatoties? – Nē, vispār skatoties. It sevišķi skatoties Pļaviņas, arī citur. Un droši vien, ka šie plūdu riski būs arvien biežāk.”
Foto: Vidzemes televīzija
Tā kā dambis bija nolietojies, to bija nepieciešams atjaunot. Būvdarbu laikā atjaunos un stiprinās dambja nogāzi, ceļa segumu, izbūvēs aizvara aku, kā arī sakārtos bijušās sūkņu stacijas būvi, kas ogrēniešiem pazīstama kā sarkana kvadrātaina māja.
Armands Krauze, zemkopības ministrs (ZZS): “Ēkas sakārtošana, tas nozīmē, ka mēs nojauksim šai ēkai augšpusi un apakšējā daļa, kas ir daļa no dambja, tiks nostiprināta, tā teikt, sakārtota tāda līmenī, lai tur nekas nevar gadīties. Un augšpusē tiks uztaisīta vienkārši platforma, kur iedzīvotāji varēs atbraukt un paskatīties uz Daugavu. Respektīvi šis padomju sarkanais monstrs vairs nebūs redzams. Viņš jau šobrīd tiek jaukts nost un vairs jau nav.”
Ogres poldera dambja atjaunošana ir viens no lielākajiem Zemkopības ministrijas projektiem plūdu riska mazināšanai. Tā izmaksas plānotas 2,8 miljonu eiro apmērā. Paralēli šim projektam, darbi notiek arī citviet. Taču, piemēram, Ķekavā tie apstājušies, jo dabas novērtējumā atklāts biotops.
Armands Krauze, zemkopības ministrs (ZZS): “Tā problēma ir, ka tiešām ir iztērēti lieli līdzekļi, lai dokumentāciju sagatavotu, ir ieplānota nauda, iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs, lai neapplūstu teritorijas, privātmāju teritorijas, arī citas teritorijas, bet te vienkārši viens eksperts atnāk ar savu slēdzienu un visu projektu apstādina, pasakot, ka ta ir straujupīte, nerēķinoties ar iedzīvotāju interesēm. Un tā ir kopumā problēma daudz kur Latvijā, ka šie dabas eksperti faktiski apstādina projektus, un mēs vairs no savas puses – Zemkopības ministrijas, neko nevaram darīt, lai palīdzētu iedzīvotājiem, lai viņiem neapplūstu mājas.”
Tāpēc zemkopības ministrs norāda, ka virzīs izmaiņas likumdošanā, lai, veicot darbus meliorācijas objektos, nebūtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |