Pasaules latviešu jaunieši Aglonā stiprina latvietību un piederības sajūtu

Aglonā aizvadīts Pasaules latviešu jauniešu saiets 2×2, kas pulcēja vairāk nekā 60 dalībnieku no deviņām pasaules valstīm. Nedēļas garumā jaunieši stiprināja latvietību, pētīja savas saknes un sprieda arī par pasaules mēroga tēmām. 

Šī gada 2×2 semināram Aglona par norises vietu izraudzīta divu iemeslu dēļ – pirmkārt, jo Latgalē kopumā ir tikai pāris vietas, kas var uzņemt lielu dalībnieku skaitu, nodrošinot tiem nepieciešamos apstākļus, otrkārt – Aglonas Katoļu ģimnāzija, kurā notika nodarbības semināra dalībniekiem, uzcelta pēc semināra vadītāja Ērika Zepa vecvecmāmiņas brāļa, priestera Aloīza Broka, iniciatīvas.

“2×2 ir jauku, aktīvu, īinteresātu, jāgpylnu latvīšu jaunīšu sasavuokšona un nedelis kūpā laika pavadiešona. Muna īkšejuo sajyuta ir taida, ka itei nedeļa ir taids absolūts burbulis, buyrbulis taidā ziņā, ka tu esi izrauts nu uorpasaulis, izrauts nu vysim cytim dorbim, nu komunikacejios un tamleidzeigi,” stāsta semināra “2×2” Aglonā vadītājs, etnomūziķis Ēriks Zeps. 

(Tulk. – 2×2 ir jauku, ieinteresētu, jēgpilnu latviešu jauniešu satikšanās un nedēļu laika kopā pavadīšana. Mana iekšējā sajūta ir tāda, ka šī nedēļa ir tāds absolūts burbulis, burbulis tādā ziņā, ka tu esi izrauts no ārpasaules, izrauts no visiem citiem darbiem, no komunikācijas un tamlīdzīgi.”)

“Apgarotas sajūtas, ļoti uzjautrinātas. No Latgales tādiem simboliem kapusvētki ļoti labi koncentrē to dualitāšu savienojumu, ka tas ir reizē apgaroti un reizē jautri bezgalīgi,” atzīst semināra “2×2” dalībnieks Jānis Binders no Nīderlandes.

Savukārt, semināra “2×2” dalībnieks no Vašingtonas, ASV Kārlis Kuškevics saka, ka galvenais ir saprast, ka katrs cilvēks Latvijā ir svarīgs, un ka mazā valstī katrs cilvēks var daudz ko mainīt un ietekmēt. 

“Man ir dubultpilsonība. Ja es dzīvoju Amerikā, es esmu viens no 350 miljoniem, bet Latvijā es esmu viens no diviem vai pat mazāk, un līdz ar to katrs cilvēks ir svarīgs un var daudz ko dot savai valstij, citiem cilvēkiem un būt daļa no kaut kā īpaša,” norāda Kārlis.

“Dzīvē, visā burzmā, tā latviskuma manī tā nav. Es jūtos daudz priecīgāks šādos pasākumos, Jāņos, šādās nometnēs, kur es varu izpausties pats, būt latvisks, dziedāt tautasdziesmas, dejot dančus un pīt vainagus,” atzīst semināra “2×2” dalībnieks Guntis Tērauds no Rīgas.

Runājot par Latgali kā semināra norises vietu gan jāatzīst, ka daudzi semināra dalībnieki bija priecīgi būt šeit, Austrumu pierobežā, bet daudzus no piedalīšanās seminārā atturējusi tieši atrašanās tik tuvu agresorvalstij. 

“Ja mes runojam par jaunīšim vairuok nu Latvejis rītumim, jī ir vairuok salīdietuoki sovā storpā,  jim ir taids kai vīns kurss, un, es dūmoju, myusim vajadzātu par tū dūmuot kaut kaidā veidā. Latgolys jaunīšim juosaprūt, ka jī ir i Latvejis jaunīši, i Latgolys jaunīši. Bet arī juosaprūt, ka jis atsaškirās, i tei atškiršonuos, tei ir myusu spāks,” pauž semināra “2×2” dalībnieks Linards Kalniņš no Dagdas. 

(Tulk. – Ja mēs runājam par jauniešiem vairāk no Latvijas rietumiem, viņi ir saliedētāki savā starpā, viņiem ir tāds kā viens kurss, un, es domāju, mums arī par to vajadzētu domāt kaut kādā veidā. Latgales jauniešiem jāsaprot, ka viņi ir Latvijas jaunieši un Latgales jaunieši. Bet arī jāsaprot, ka viņš atšķiras, un šī atšķirība ir mūsu spēks.”

Ēriks Zeps: “Dolās, prūtams, ka dolās šei te attīksme pret Latgolu, tei jau vyspuor ir taida myusu vaļsts kūpiejuo nūskaņa, ka mes tū Latgolu taisom vysu laiku taidu kai pabārnu un kai taidu ļūti tīšom koč kū eksotisku, bet eksotisku švakā nūzeimī. Bet tod sovukuort ir prīca, ka, pīmāram, piec Latgolys vokora maņ pīnuoca vīns nu dalinīkim un prosa – klausīs, a kur ir jaunīšim kaida nūmetne, kur varātu iz mienesi atbraukt iz Latgolu? Es grybu te byut, es grybu īpazeit vysu tū kultūru.” 

(Tulk. – “Dalās, protams, ka dalās attieksme pret Latgali, tā jau vispār ir tāda mūsu valsts kopējā noskaņa, ka mēs Latgali taisām visu laiku kā tādu pabērnu un kā tādu kaut ko ļoti tiešām eksotisku sliktā nozīmē. Bet tad savukārt ir prieks, ka, piemēram, pēc Latgales vakara man pienāca klāt viens no dalībniekiem un prasa – klausies, kur ir jauniešiem kāda nometne, kur varētu uz mēnesi atbraukt uz Latgali? Es gribu te būt, es gribu iepazīt visu to kultūru.”

Jau šobrīd zināms par trim ieplānotiem 2×2 semināriem nākamajā gadā. Pirmais notiks vasaras saulgriežos Latvijā, nākamais Katskiļos, ASV un gadumijā – Rezidencē Kurzeme, kur turpinās veidoties latviskās draudzības, stiprinot mūsu kopējo piederības sajūtu.

Jāpiebilst, ka 2×2 aizsākās Ziemeļamerikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Pēc Otrā pasaules kara trimdā Vācijā un pēcāk Kanādā dzīvojošais latviešu uzņēmējs Brunis Rubess ar sievu Birutu un domubiedriem vēlējās izveidot nometni, kurā augstskolas vecuma jauniešiem būtu iespēja satikties. Skolas vecuma jaunieši apmeklēja latviešu vasaras skolas, taču pieaugot regulāras iespējas atgādināt par latvietību un sastapt vienaudžus ar tādām pašām saknēm trūka. Seminārs, kurš iesākumā bija paredzēts 16 līdz 25 gadus veciem jauniešiem, bet vēlāk 18 līdz 30 gadu veciem dalībniekiem, bija risinājums, lai nepārrautu šo latvietības pavedienu. Tā 1964. gadā Ohaio štatā notika pirmais 2×2 seminārs, un to tradīcija turpinās vēl šodien.